LIKTA: matemātikas stundu skaita samazināšana skolās kavēs IT un arī citu nozaru attīstību
Foto: Shutterstock

Matemātikas stundu skaita samazināšana kavēs ne tikai informācijas tehnoloģiju (IT), bet arī citu nozaru attīstību, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" sacīja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais noteikumu projekts "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem" paredz matemātikas stundu skaita samazināšanu, taču mēs uzskatām – tas kavēs ne vien IT nozares, bet arī daudzu citu jomu attīstību," norādīja Bāliņa.

Viņa uzskata – lai Latvijas izglītības sistēma sniegtu pietiekamu zināšanu bāzi un iespējas jauniešiem turpināt studijas un karjeru IT un inženierzinātnēs, skolās ir jānodrošina gan atbilstošs matemātikas stundu skaits, gan datorikas apgūšana. Atbilstošu vēstuli LIKTA arī nosūtījusi izglītības ministram Robertam Ķīlim, tajā aicināts nesamazināt, bet tieši otrādi – palielināt eksakto zinātņu apguvi skolās.

Pēc Bāliņas teiktā, IKT nozares pārstāvji vēlētos, lai jau vispārizglītojošajās skolās skolēniem tiktu attīstīta algoritmiskā domāšana. "Lai bērns jau skolā sāktu domāt, kā radīt kaut ko jaunu. Bieži skolēniem nepatīk tieši matemātika, tomēr tā šīs domāšanas izveidei ir vitāli nepieciešama. Esam ministram iesnieguši konkrētus priekšlikumus un atbilstošos pamatojumus," pastāstīja Bāliņa.

Piemēram, būtu jāatjauno agrākais matemātikas stundu skaits, paredzot katrā pamatskolas klasē vismaz piecas stundas nedēļā. Tāpat vidusskolā matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virzienā obligāto izvēles priekšmetu sarakstā būtu jāiekļauj "Programmēšanas pamati" un no piektās klases vajadzētu ieviest jaunu izvēles mācību priekšmetu "Datorika", kas ietvertu skolēnu vecumam atbilstošu algoritmiskās domāšanas un programmēšanas pamatu apguvi, klāstīja LIKTA prezidente.

Runājot par matemātikas mācību metodiku, asociācijas vadītāja uzsvēra, ka viena nopietna lieta ir metodika, bet otra, par ko jādomā, – matemātikas skolotāju vidējais vecums un nepietiekamais skaits. "Ne jau skolotāja vecums ir problēma, bet tas, kuri būs tie, kas nāks šo pieredzējušo skolotāju vietā," paskaidroja Bāliņa.

"Matemātika nebūt nav tik briesmīgs priekšmets, kā daudziem šķiet, taču, lai tas tāds nebūtu, to jāprot pasniegt. Šo priekšmetu jāmāk pasniegt tā, lai cilvēkam rastos izpratne par pamatlietām. Tieši tā pašlaik ir būtiskākā problēma. Ja bērns nesapratīs matemātiku, viņam tā nepatiks, bet tādā gadījumā jau ar ļoti lielu varbūtību var apgalvot, ka viņš nekad nekļūs ne par IT, ne kādu citu inženierzinātņu speciālistu," atzina LIKTA prezidente.

Viņa atgādināja, ka pašlaik Ķīlis skolām apmācību programmu veidošanā grib dot lielāku autonomiju, nosakot, ka ik nedēļu jābūt trim obligātajām matemātikas stundām, taču lielākā problēma ir tā, ka jau tagad Latvijā trūkst matemātikas skolotāju.

"Tas savukārt nozīmē, ka liela daļa skolu savās mācību programmās arī varētu pieturēties pie šā minimuma. Kā jau minēju, mēs vēlamies aicināt, lai matemātika tiktu mācīta vismaz piecas reizes nedēļā, jo no eksakto zināšanu pamata līmeņa ir atkarīgs tas, vai Latvijā attīstīsies inženierzinātņu nozare kopumā, tostarp IT nozare. Ja skolās skolēniem savlaicīgi netiks ieliktas pamata zināšanas fizikā, ķīmijā un matemātikā, tās vēlāk ielikt būs nesalīdzināmi grūtāk vai pat neiespējami," uzsvēra Bāliņa.

Runājot par datorikas mācīšanu, viņa norādīja – ir skaidrs, ka datortehnoloģijas nevar apgūt bez kvalitatīvas un modernas tehnikas un interneta pieejamības visās valsts skolās. Tādēļ plaša pieejamība dažādām digitālajām iekārtām ir viens no LIKTA izstrādātās prioritāšu hartas pamata punktiem. "Jaunākie dati no tirgus pētnieku "GfK" veiktā pētījuma liecina, ka, piemēram, interneta sakarus laukos par labiem sauc tikai trešā daļa lauku iedzīvotāju, kas skaidri iezīmē joprojām pastāvošo digitālo plaisu starp lauku un pilsētu iedzīvotājiem, tostarp skolām. Tādēļ būtu jāattīsta gan platjoslas pieejamība Latvijas reģionos, gan jāuzlabo skolu aprīkojums ar digitālajām iekārtām," sacīja Bāliņa.

LIKTA tuvākajā laikā cer tikties ar Ķīli, lai pārrunātu šos jautājumus. "Pašlaik augstskolas beidz tie audzēkņi, kuriem savā laikā nebija obligātā matemātikas eksāmena. Pašreizējiem skolu beidzējiem tas ir obligāts. Mūsu pašmērķis nebūt nav matemātikas zināšanas. Svarīgākais ir, lai skolu audzēknim, kas vēlāk izvēlēsies augstākās izglītības programmas, galva strādātu, lai viņam būtu attīstīta gan loģiskā, gan algoritmiskā domāšana. Tālab ir jāsanāk kopā un jādomā, kā iemācīt šīs zināšanas pēc iespējas plašākam lokam skolēnu. Tieši par to ir jādomā pirmām kārtām," viņa uzsvēra.

Viņa pastāstīja, ka Latvijas skolās ir ļoti daudz labu un gaišu eksakto zinātņu skolotāju, tomēr pamatproblēma ir tā, ka patlaban visiem ir nopietni jādomā, kā risināt skolotāju pietiekamības problēmu.

"Vēsture pierāda, ka ir divas valstis, kuras ir pozitīvi gājušas cauri šim procesam. Tā ir Japāna un Somija. Japāna skolotāja prestižu un atalgojuma līmeni strauji palielināja pēc Otrā pasaules kara, bet Somija to veica pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Tad labākie studenti gāja mācīties tieši uz pedagoģijas specialitātēm, lai vēlāk kļūtu par skolotājiem. Vēlāk šī soļa atdevi lieliski varēja redzēt ilgtermiņa valsts ekonomikas izaugsmē. Manuprāt, tam jābūt arī ilgtermiņa risinājumam Latvijā. Īstermiņā te neko izdarīt nevar," atzina asociācijas prezidente.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.