Īpaši atšķirības iezīmējušās Baltijas valstu pakalpojumu inflācijā. Atsevišķos mēnešos pakalpojumu cenu izaugsme Igaunijā bija sasniegusi 5%, Lietuvā pat 7%. Tikmēr Latvijā tā svārstījusies ap 3% . Kas noteicis cenu pieaugumus Igaunijā un Lietuvā? Vai Latvijā gaidāms tas pats?
Straujāks algu kāpums kaimiņvalstīs
Straujāks atalgojuma un minimālās algas kāpums Igaunijā un Lietuvā veicinājis spējāku pakalpojumu inflāciju. Baltijas ekonomikām augot, palielinājies pieprasījums pēc darbaspēka, kas apvienojumā ar nelabvēlīgām demogrāfijas tendencēm mazinājis bezdarbu (straujāk tas kritis Igaunijā un Lietuvā) un veicinājis algu izaugsmi. Zemās inflācijas dēļ būtiski augusi iedzīvotāju pirktspēja. Daļa no straujās izaugsmes ir minimālās algas paaugstināšanas rezultāts. Kopš 2015. gada sākuma tā augusi vairāk nekā par 20% Igaunijā un Lietuvā, kamēr Latvijā – par 5% (straujāk Latvijā tā augusi pirms 2015. gada). Minimālās algas celšana būtiskāk skar nozares, kur ir lielāks mazāk atalgotu darbinieku īpatsvars, piemēram, apkalpojošo sfēru.
No augoša atalgojuma iegūst iedzīvotāji, kuri var tērēt vairāk un plašākam patēriņa klāstam, piemēram, dažādiem pakalpojumiem. Uzņēmējiem pakalpojumu sektorā savukārt strauji augošas algas neizbēgami noved pie cenu paaugstināšanas, jo ražīgums pakalpojumu sektorā aug lēni. Lai gan pēdējos gados kopējā inflācija bijusi tuvu 0%, izmaksu spiediena dēļ pakalpojumu cenas mēreni augušas – par aptuveni 2%.
Kaimiņos ievērojamāks akcīzes kāpums alkoholam
2017. gadā Lietuvā akcīzes nodoklis alum un vīnam vairāk nekā dubultojās, kamēr Igaunijā alus akcīze tuvu divkāršojās. Latvijā akcīze alkoholam arī pieauga, bet lēnāk. Alkohola akcīzes nodokļa kāpums sadārdzina alkoholisko dzērienu cenas ēdināšanā – kafejnīcās, restorānos, bāros. Pērn 11 mēnešos Igaunijā cenas šajā kategorijā vidēji augušas ap 6%, Lietuvā – par 9%, kamēr Latvijā pie 2%.
Lietuvā cenu līmenis zemāks, bet potenciāls augt – lielāks
Straujāku pakalpojumu inflāciju Lietuvā varētu skaidrot zemais kopējais pakalpojumu cenu līmenis. Pēc krīzes periodā dzīves līmenim augot, Igaunijā un Latvijā pakalpojumu cenu līmenis tuvinājies ES vidējam. Toties Lietuvā, kur IKP uz iedzīvotāju audzis visstraujāk, relatīvais pakalpojumu cenu līmenis stāvējis uz vietas un atsācis augt vien 2016. gadā. Zemo cenu līmeni varētu skaidrot tas, ka Lietuvā sabiedriskie pakalpojumi, kas ir relatīvi lētāki, sastāda lielāku daļu patēriņa grozā. Tomēr arī privāto pakalpojumu cenu līmenis ir ļoti zems. Preču cenu līmeņos šādas atšķirības Baltijas valstu starpā nav novērojamas. Dzīves līmenim turpinot tuvoties Eiropas vidējam, tas ir tikai laika jautājums – pakalpojumu cenām Lietuvā jāaug straujāk.
Latvijā (pakalpojumu cenu) inflācija straujāko punktu sasniegs šogad
Izskatās, ka Igaunijā un Lietuvā pakalpojumu cenu straujākā izaugsme jau ir aiz muguras, lai gan būtisks palēninājums kaimiņos nav gaidāms. Latvijā savukārt pakalpojumu cenu izaugsme straujāko punktu sasniegs šogad. Šogad gaidāms straujāks bezdarba samazinājums (līdz 7.5%), kā arī ātrāka algu izaugsme nekā pērn (pie 10% gan bruto, gan neto izteiksmē), daļēji pateicoties straujam minimālās algas kāpumam (par 13% līdz 430 eiro), tostarp legalizācijas efektam. Darbaspēka nodokļu izmaiņas veicinās patēriņu, ieskaitot dažādu pakalpojumu izmantošanu. Tāpat arī šogad pieaugs alkohola akcīzes nodoklis. Turklāt, kreditēšanai pamazām uzņemot apgriezienus, tam sekojošais tēriņu pieaugums varētu sekmēt cenu kāpumu.
Taču algu-cenu spirāle, kādu redzējām pirms krīzes, nav gaidāma. Visupirms, algu izaugsme nesasniegs tik astronomiskus tempus kā pirmskrīzes periodā. Arī inflācijas gaidas iedzīvotāju vidū saglabājas mērenas, un personāla speciālistu aptaujās Latvijā redzams, ka inflācija ir mazsvarīgs iemesls algu pārskatīšanai. Lai arī inflācija kļūs mērenāka, tomēr Baltijā tā saglabāsies straujāka nekā ES vidēji, jo cenu līmeņa izlīdzināšanās ar ES iet roku rokā ar ienākumu līmeņa tuvināšanos ES vidējam. Pēc Swedbank prognozēm Igaunijā un Lietuvā kopējā inflācija savu straujāko punktu sasniedza pērn (attiecīgi 3.4% un 3.7%), bet Latvijā straujākā inflācija gaidāma šogad – ap 3.5% apmērā. Nākamgad inflācija kļūs mērenāka visās Baltijas valstīs – līdz 2.5%.
Pilns apskats ir pieejams angliski šeit.