Foto: LETA
Saeimā 3.lasījumā virzītos grozījumus Darba likumā, kas aizliegts nepamatoti pieprasīt svešvalodu zināšanas, uzņēmēji uzskata par nepamatotu ierobežojumu komercdarbības vides tiesiskajā regulējumā, norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Endziņš uzsver, ka Latvijas attīstībai izšķiroši svarīgi ir mērķtiecīgi strādāt pie uzņēmumu un uzņēmējdarbības vides konkurētspējas, tai skaitā komercdarbības vides tiesiskā regulējuma pilnveides, nevis imperatīvu noteikumu jaunrades.

Apstiprināšanai Saeimā virza divus būtiskus grozījumus Darba likumā - darba devējam aizliegts pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana, kā arī - darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumus, kad tā pamatoti nepieciešama darba vai amata pienākumu veikšanai

LTRK aicina atbildīgās Saeimas komisijas Darba likuma grozījumus Labklājības ministrijas piedāvātajā redakcijā neapstiprināt, jo uzskata, ka šādas izmaiņas mazinās Latvijas uzņēmumu konkurētspēju – Latvijas komersanti strādā globālā tirgū, kurā vairāku valodu zināšanas ir nepieciešamas ikdienas darbā un prasība darbiniekam zināt konkrētas svešvalodas ikdienas darbu veikšanai ir loģiskas un pamatotas.

Uzņēmēji uzskata, ka ir jāveicina jauniešu un to vecāku izpratne par zināšanām kā kapitālu, kas iegūstams un uzkrājams dzīves laikā - tādēļ svarīgi radīt apstākļus, kas veicina Latvijas iedzīvotāju prasmju celšanu un konkurētspēju. "Imperatīvi noteikumi komercdarbības tiesiskajā regulējumā ir attaisnojami tikai un vienīgi gadījumā, ja ar to palīdzību tiek samērīgā veidā vadīts kāds valstiski nozīmīgs risks," vērš uzmanību LTRK valdes priekšsēdētājs.

Arī Darba likuma grozījumu anotācijā noteiktais: "Likumprojekta pieņemšanas gadījumā mazinātos krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistiskā diskriminācija Latvijas darba tirgū un samazinātos latviešu emigrācija, lai meklētu darbu Rietumvalstīs" prasa papildu skaidrojumu. Emigrācija nešaubīgi ir nozīmīga problēma, ko izjūt arī uzņēmēji, taču stipri apšaubāms ir tas, vai ar grozījumiem tiks atrisināta emigrācijas problēma - lai persona varētu strādāt rietumvalstīs, no tās visticamāk tāpat tiks prasītas vietējās svešvalodas zināšanas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!