Vērtējot konsolidācijas ietvaros plānotos pasākumus, tostarp akcīzes nodokļa benzīnam un dīzeļdegvielai pārskatīšanu, lai to izlīdzinātu Baltijas valstu līmenī, viņa atgādināja, ka LTRK jau iepriekš norādīja, ka jebkāda nodokļu paaugstināšana, jo īpaši akcizēto preču segmentā, rada ēnu ekonomikas pieauguma risku.
"Tādēļ, palielinot akcīzes nodokli degvielai, valdībai vienlaicīgi jāizvērtē stingrāku pasākumu ieviešanu cīņā pret nelegāli ievestās degvielas tirgotājiem. Ir jārēķinās, ka akcīzes nodokļa pieaugums benzīnam un dīzeļdegvielai palielinās izmaksas pārvadātājiem un attiecīgi palielināsies preču un pakalpojumu cenas," klāstīja LTRK vadītāja.
Vienlaikus Jaunzeme–Grende pauda izbrīnu par valdības ierosinājumu palielināt azartspēļu nodokli, jo valdības apstiprinātajā ēnu ekonomikas apkarošanas un godīgas konkurētspējas veicināšanas plānā iekļauts priekšlikums samazināt nodokli noteiktām azartspēlēm. Pēc viņas teiktā, valdībai jāpievērš pastiprināta uzmanība pievienotās vērtības nodokļa (PVN) shēmu apkarošanai, ieviešot PVN reversās nomaksas kārtību pakalpojumiem, kā arī jāpastiprina cīņa pret nelegāli ievesto akcīzes preču apriti. Jābūt arī politiskai gribai sakārtot publisko iepirkumu sistēmu, ieviešot e-iepirkumu un padarot pārskatāmākas iepirkumu procedūras.
"Šie ir tikai daži no LTRK ierosinātajiem pasākumiem, kurus ieviešot samazināsies vajadzība veikt konsolidāciju uz nodokļu paaugstināšanas rēķina," uzsvēra Jaunzeme-Grende.
LTRK vadītāja arī pauda cerību, ka paredzētā darbinieku skaita samazināšana valsts pārvaldes iestādēs tiks balstīta uz ilglaicīgu vīziju par mazu un efektīvu valsts pārvaldi.
Reformu vadības grupas sēdē 15.februārī LTRK lūgs Ministru prezidentu Valdi Dombrovski sniegt vairāk informācijas par iecerētajām strukturālajām reformām un papildus plānotajiem konsolidācijas pasākumiem, piebilda Jaunzeme-Grende.
Koalīcijas partiju sadarbības padome 7.februārī vienojās par šā gada budžeta konsolidācijas pasākumiem, kuru fiskālā ietekme ir aptuveni 27 miljoni latu.
Tostarp ieņēmumu palielināšanu plānots nodrošināt, realizējot efektīvākus ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus, tādējādi iegūstot budžetā papildu 12,8 miljonus latu. Piedāvāts arī samazināt nodarbināto skaitu valsts tiešās pārvaldes iestādēs (ministrijās) par 10%, tādējādi nodrošinot divu miljonu latu ietaupījumu valsts budžetā, kā arī par 1% plānots samazināt strādājošo skaitu Valsts policijā, Valsts robežsardzē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, Ieslodzījuma vietu pārvaldē, Valsts ieņēmumu dienestā un Ārlietu ministrijā.
Vienlaikus tiek piedāvāts ieviest nodevu nebanku kreditētājiem speciālās atļaujas (licences) saņemšanai. Lai saņemtu pirmreizējo licenci šādai uzņēmējdarbībai, būs jāsamaksā 50 tūkstošu latu nodeva Valsts kasē, savukārt, lai turpmāk pārreģistrētu šādu uzņēmumu, ikgadēja nodeva būs 10 tūkstoši latu. Plānots, ka, ieviešot šādas uzņēmējdarbības licencēšanu, valsts budžetā papildus varētu iegūt līdz 8,3 miljoniem latu.
Tiek piedāvāts pārskatīt akcīzes nodokli benzīnam un dīzeļdegvielai, lai to izlīdzinātu Baltijas valstu līmenī, kā arī palielināt nodokli azartspēlēm, bet konkrēti aprēķini, kādā apmērā, pašlaik vēl tiek veikti.
Kopumā šā gada valsts budžets jākonsolidē par 50 miljoniem latu.
LTRK ir nevalstiska, politiski neitrāla, brīvprātīga visu Latvijas teritoriju aptveroša dažādu nozaru Latvijas uzņēmumu apvienība, kura, balstoties uz tirdzniecības un rūpniecības kameru darbības pasaules praksi, veido uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, apzinot un aizstāvot Latvijas uzņēmumu saimnieciskās intereses un sniedzot uzņēmējdarbību veicinošus pakalpojumus. LTRK pārstāv 986 uzņēmumus, kas darbojas visās tautsaimniecības jomās.