Foto: F64
Vērienīgajā Baltijas valstu un Polijas dzelzceļa projektā "Rail Baltica" nekāda ekonomiskā izdevīguma nav un tas ir tīri politisks projekts, intervijā Latvijas Radio otrdien atzina Latvijas Dzelzceļa vadītājs Uģis Magonis.

"Ekonomiskā izdevīguma šeit nav, ja tas parādītos, tad tikai uz esošo sliežu rēķina," sacīja uzņēmuma vadītājs, skaidrojot, ka visas kravas iecerētajā "Rail Baltica" virzienā jau pašlaik var tikt pārvadātas pa esošajām sliedēm. "Ja pārcels kravas uz šo ["Rail Baltica"] sliedi, tad mūsu esošā sliede zaudēs," sacīja Magonis.

Viņaprāt, ir arī jābūt lielākai skaidrībai par projekta finansējuma avotu. "Skaidrs, ka šis ir vairāk politisks projekts," sacīja Magonis, uzsverot, ka "ja tas tiešām jādara, šim jābūt neatkarīgam finansējumam". Viņš skaidroja, ka ir jādomā ne tikai par līdzekļiem, par kuriem uzbūvēt jauno sliežu ceļu, bet arī par ekspluatācijas izdevumiem, "vai ieņēmumi, kas būs, izmantojot šo sliedi, segs izdevumus".

Šos jautājumus Magonis plāno pārrunāt ar Eiropas transporta komisāru Sīmu Kallasu, kas drīzumā ieradīsies Latvijā.

Jau ziņots, ka Eiropas Komisija oktobrī publiskoja sarakstu ar Eiropas nozīmes transporta projektiem, kurus nākamajā finansēšanas periodā no 2014.gada līdz 2020.gadam varētu atbalstīt no ES jaunās programmas lielo infrastruktūras projektu finansēšanai "Savienojot Eiropu".

Šajā sarakstā ir paredzēta arī jaunas Eiropas platuma sliežu līnijas izbūve no Varšavas līdz Tallinai. Programmas kopējais apjoms ir 50 miljardi eiro (35 miljardi latu), no kuriem 31,6 miljardi eiro (22,12 miljardi latu) paredzēti transporta projektiem.

"Rail Baltica" realizēšanas variants Latvijā izmaksātu 1,27 miljardus eiro (889 miljonus latu), bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro (2,57 miljardus latu), aplēsusi Lielbritānijas konsultāciju kompānija "Aecom Ltd." ziņojumā par Eiropas platuma - 1435 milimetru - sliežu ceļa izbūves iespēju "Rail Baltica" koridorā.

"Rail Baltica" projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļa tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!