Maija Katkovska: Modrība internetā ir svarīgāka nekā jebkad agrāk
Foto: LETA

Modrība interneta vidē šobrīd ir kļuvusi svarīgāka nekā jebkad agrāk – laikā, kad bizness strauji kļūst digitāls, paveras arī jaunas iespējas negodīgi noskaņotiem cilvēkiem. Situāciju saasina sabiedrības viedokļu daudzveidība par tēmām, kas saistītas ar globālo pandēmiju. Tikai retais, daudz nedomājot un neiedziļinoties, nav pārpublicējis savu sociālo tīklu profilā kādu sensacionālu ziņu, kas vēlāk izrādījusies nepatiesa. Neiedziļināšanās un paviršība ir arī viens no izplatītākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki kļūst par krāpšanas upuriem. Tāpēc modrība šobrīd ir svarīgāka nekā jebkad agrāk.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Krāpšanas paņēmieni internetā kļūst aizvien rafinētāki – nepārtraukti tiek izdomāti aizvien jauni paņēmieni, kā izvilināt no saviem upuriem naudu, personas datus un citu sensitīvu informāciju. Šogad vairākkārt bijām liecinieki rūpīgi pārdomātiem mēģinājumiem negodprātīgos nolūkos pseidoreklāmas kampaņās izmantot TV slavenību sejas. Tas vēl nav viss – decembrī sociālajās platformās strauji izplatījās viltus ziņa, kuras veidošanā neatļauti izmantotas ilggadējas Latvijas radio diktores mākslīgi radīta balss. Tas ir simbolisks brīdinājums, ka turpmāk mums jāiemācās atšķirt uzticamu informāciju no nepatiesas, turklāt tās radīšanā vai izplatīšanā var tikt izmantots mākslīgais intelekts – spēks, kuru pārspēt nav vienkārši.

Pēdējā laikā sociālajos tīklos cirkulē daudz patiesībai neatbilstošas un pat sagrozītas informācijas par globālo pandēmiju un ar to saistītām tēmām. Ir vērts paturēt prātā, ka, spiežot "patīk" un daloties ar šādām ziņām, mēs ne vien palīdzam tās izplatīt, bet arī neviļus iekļaujam viltus un maldinošas ziņas savā sociālo mediju burbulī. Pietiek vienu reizi nospiest "patīk", lai mums tiktu piedāvātas šādas ziņas atkal un atkal.

Kā novērtēt, kurai informācijai var uzticēties un kurai ne

Pirmkārt, ir jāpārliecinās, vai informācija ir balstīta uz faktiem. Svarīgi, lai rakstā ir atsauce uz pētījumiem, ziņu aģentūrām, intervētajiem ekspertiem. Ja ziņas saturā nav atsauču, tad informāciju nevajadzētu uztvert nopietni. Ja rakstā ir atsauces uz pētījumiem un informācijas avotiem, tāpat ir vērts veltīt laiku arī to izpētei, izmantojot meklēšanas rīkus, kā, piemēram, "Google", "Bing" u. c. Pie reizes der pārliecināties, vai ziņu ir publicējuši arī citi, uzticami mediji. Piemēram, "Delfi", "Tvnet", "LSM.lv" un citi. Lai iegūtu pēc iespējas plašāku informāciju un viedokļu daudzveidību par konkrēto notikumu – jālasa arī drukātos medijus, jāklausās radio un jāskatās televīziju.

Otrkārt, ir jānovērtē, cik ticama ir pati informācija. Bieži vien viltus ziņās un māņu reklāmās ir ietverti neticami solījumi, pārspīlēti apgalvojumi. Ir vērts padomāt, cik ticami ir dažādi brīnumlīdzekļi, kas izdziedē dažās dienās no jebkuras slimības, palīdz notievēt vai apgūt svešvalodas pāris nedēļu laikā.

Treškārt, ir jāpievērš uzmanība tīmekļvietnes adresei. Ja saitē redzams nesaprotamu burtu un ciparu savirknējums, kuram nav saistības ar vietnes nosaukumu, ja informācija ievietota blogos, "Facebook" lapās vai grupās, kuru nosaukumos tiek izmantoti skaļi saukļi ("stop", "apturi", "pret", "anti"), ja domēna vārds beidzas nevis ar ".lv", bet ar ".com", ".co", ".info" vai citiem saīsinājumiem – šādās vietnēs publicētās ziņas ir nepieciešams pārbaudīt un izpētīt vairāk, lai pārliecinātos, vai tām var uzticēties, kas ir ziņu satura autors un kādi ir tā mērķi.

Ceturtkārt, ir jāpievērš uzmanība ziņas publicēšanas datumam. Pat ja ziņa publicēta šogad, ir jāpārliecinās, vai tā joprojām ir aktuāla. Iespējams, ka citā informācijas resursā ziņai par šo tēmu publicēšanas datums ir vēl senāks. Publikācijas sākumā pie virsraksta parasti var redzēt ziņas publicēšanas datumu un autoru.

Piektkārt, ir vērts izlasīt komentārus pie ziņas. Ļoti iespējams, kāds jau būs pārbaudījis ziņas patiesumu un, ja ziņa ir nepatiesa vai apšaubāma, par to brīdinājis citus lietotājus. Starp daudzajiem sociālo tīklu lietotājiem ir tādi, kas vienmēr pārbauda un brīdina citus, ja saturam nevar uzticēties. Tomēr, ja komentāru vēl nav vai tie nešķiet pārliecinoši, tad jāpārbauda pašiem. Turklāt jāpatur prātā, ka viltus ziņu lapās visbiežāk komentāru rakstītāji ir neeksistējošas personas. Intereses pēc jāpārbauda – ko par šo komentētāju var atrast?

Nobeigumā aicinu pievērst uzmanību tam, ar kādu informāciju dalās draugi un paziņas. Ja tiek pamanīts, ka draugs, paziņa vai kolēģis izplata novecojušas, sagrozītas vai acīmredzami viltus ziņas, ir vērts pieklājīgi pateikt, ka ziņa, ar kuru viņš dalās, ir maldinoša. Iespējams, vēršot uzmanību, tā var likt nākamreiz kārtīgi pārbaudīt ziņu, pirms to izplatīt tālāk. Tas palīdzēs cīņā ar sagrozītu un melīgu informāciju internetā un mazinās manipulācijas iespējas. Par viltus ziņu vai krāpnieciskām lapām var arī ziņot – sociālo tīklu administrācijai, Valsts policijai vai mums "drossinternets.lv".

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Facebook Google Hakeri Internets Valsts policija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form