Paaugstinātais protekcionisma līmenis, ko veicinājis nesenais ASV muitas nodokļu pieaugums, rada pamatu bažām, ka domino efektā tiks ietekmētas daudzas ražošanas ķēdēs iesaistītās valstis. "Coface" konstatējis, ka paralēli jauno tarifu tiešajai negatīvajai ietekmei uz valstīm, kurām tie piemēroti, pastāv arī būtiska netiešā ietekme uz pievienotās vērtības produktu eksporta apjomiem 12 biznesa nozarēs, 63 valstīs.
ASV importa tarifu izmantošana kopš 2009. gada ir divkāršojusies, ar strauju pieaugumu laika posmā no 2016. gada līdz 2018. gadam. Šis laiks iezīmē arī pagrieziena punktu valsts tirdzniecības politikā pēc prezidenta Donalda Trampa ievēlēšanas. "Coface" aplēses liecina, ka ASV importa tarifa pieaugums par vienu procentpunktu attiecībā uz jebkuru valsti rada pievienotās vērtības eksporta kritumu par vidēji 0,5% no partnervalstīm uz konkrēto valsti, kurai piemēroti paaugstinātie muitas nodokļi.
Visbūtiskāk ietekmētie sektori ir transports (-4,4%) un iekārtu ražošana (-3,7%). Tikmēr Vācija un Japāna ir valstu vidū, kuras ķēdes reakcija pēc ASV tarifu barjerām Ķīnas automobiļu eksportam skar visvairāk. Elektronikas nozarē lielākā netiešā ietekme no barjerām Ķīnas telefonu eksportam skar Vjetnamu, Dienvidkoreju, Japānu, Taivānu un Taizemi. Savukārt domino efekts ir mazāks attiecībā uz pārtikas ražošanu un salīdzinoši nebūtisks metālapstrādē, ķīmikāliju un lauksaimniecības produktu ražošanā.
Vienlaikus jāuzsver, ka, tā kā dažādu valstu ekonomikas kļūst savstarpēji arvien ciešāk saistītas starptautiskajās ražošanas un piegāžu ķēdēs, protekcionismam nevar būt pozitīvs efekts uz nevienu ekonomiku. Turklāt vislielākā negatīvā ietekme šādai politikai ir tieši uz attīstītajām valstīm. Vienlaikus, ja Ķīna ierobežo savu eksportu uz ASV un otrādi, paveras neizmantotas tirdzniecības nišas, ko citas valstis, laikus atklājot, spēs aizpildīt. Tādēļ, neraugoties uz spriedzi un neskaidrībām, arī Baltijas valstu uzņēmumiem ir rūpīgi jāseko līdzi tirgus attīstībai un jācenšas sniegtās iespējas izmantot savā labā.
Tajā pašā laikā, kad plašumā vēršas protekcionisma pasākumi, pasaulē pieaug arī noslēgto reģionālo tirdzniecības līgumu skaits. Turklāt tirdzniecības ierobežojumu atvieglojumi šobrīd ir visbiežāk izmantotais instruments, lai attīstītu brīvās tirdzniecības tīklu un starptautiskās ražošanas ķēdes. Attiecīgi eksportējošajiem uzņēmumiem šobrīd jābūt spējīgiem pielāgoties dažādām tendencēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
