Foto: Publicitātes foto

Nesen publicētajā OECD pētījumā atklāts, ka Latvija atrodas kritiski sliktā situācijā saistībā ar mājokļu pieejamību un dzīves apstākļiem. 72% Rīgas iedzīvotāju dzīvo padomju laiku ēkās, kuras nav pietiekami labiekārtotas un to energoefektivitāte ir kritiski zema. Teju puse no iedzīvotājiem nevar atļauties ievākties jaunos dzīvokļos. Arī Ekonomikas ministrija savā stratēģijā mājokļu pieejamību ir minējusi kā prioritāti, izceļot atbalsta nepieciešamību arī grūtībās nonākušajiem iedzīvotājiem.

Situācija ir kritiska teju visur Latvijā. Vēl ne tik sen pirms pāris gadiem mums bija iespēja iepazīties ar vērienīgu apkopojumu, kas atklāja, ka deviņās lielākajās Latvijas pilsētās kopumā simt tūkstoši nekustamo īpašumu īpašnieki nav spējīgi norēķināties ar nekustamā īpašuma nodokli, un pašvaldībām ir parādā vairāk nekā 26 miljonus eiro. Tiek iesaistīti arī zvērināti tiesu izpildītāji, lai bezstrīda kārtībā vērstu nokavēto nodokļu nomaksu uz nodokļu maksātāja mantu, tomēr lielu daļu parādu pašvaldības tā arī neatgūst.

Mēs redzam, ka sistēma ir nesakārtota, slogs ir par lielu, bet, par spīti tam, straujiem soļiem un ar buldozera jaudu tiek virzītas izmaiņas kadastrālās vērtības aprēķināšanas kārtībā no 2022. gada. Prognozējams, ka kadastrālā vērtība vairākas reizes pieaugs dzīvokļiem jaunajos projektos, kas būvēti pēc 2000. gada, lielākoties Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā. Tāpat nepatīkami pārsteigti varētu būt to mājokļu īpašnieki, kam pieder sērijveida dzīvokļi Rīgā, Pierīgā, Ogrē, Jelgavā un Valmierā.

Tā vietā, lai mērķtiecīgi spriestu par sistēmas sakārtošanu, radot to draudzīgāku Latvijas iedzīvotājiem, tiek darīts tieši pretējais. Skaidri prognozējams, ka šis nodokļu slogs radīs vēl lielāku sociālo plaisu, turklāt paredzams, ka daudziem nāksies atteikties no saviem īpašumiem. Jau šobrīd redzam, kā cilvēki sociālajos tīklos neslēpj sašutumu par to, kas sagaida viņus no 2022. gada. Kāds, piemēram, ieejot "kadastrs.lv" mājaslapā aprēķinājis, ka kadastra vērtība viņa vienistabas dzīvoklim Mežciemā pieaugs par 258%, cits atklājis, ka jaunā projekta dzīvoklim Ķengaragā kadastrālā vērtība būs par 376% lielāka, zemnieku saimniecībai Balvu rajonā – 266%. Cilvēki sāk interesēties un sekot līdzi, un šādi piemēri no dzīves publiskajā telpā vairojas strauji, radot spriedzi un neizpratni.

Arī tik bieži piesauktā Igaunija, kas Latvijā vienmēr tiek minēta kā labās prakses piemērs, šoreiz tiek ignorēta. Pētījumi atklāj, ka pērn Igaunijā tika uzbūvēti 3000 jaunu mājokļu, kamēr pie mums tikai 1900. Turklāt mūsu valsts iedzīvotājam paralēli jātiek galā ar vēl vienu nopietnu izaicinājumu – pierādīt, ka viņš ir hipotekārā kredīta cienīgs. Finanšu nozares dati liecina, ka Latvijas bankas, rēķinot uz vienu mājsaimniecību, ir izsniegušas teju divas reizes mazāk hipotekāro kredītu nekā Igaunijā. Līdz ar kadastrālās vērtības pieaugumu jaunu mājokļu cenas celsies par trīs līdz pieciem procentiem, līdz ar ko var secināt, ka atšķirība starp mums un Igauniju būs vēl lielāka.

Pirms pieņemt tik nopietnus lēmumus kā plānotās izmaiņas kadastrālajā vērtībā, aicinu nolaisties uz zemes un reāli pavērtēt, cik lieli tad ir mūsu valsts iedzīvotāju ienākumi. Ja mēs vēlamies, lai Latvija paliek mums pašiem, nevis tiek izpārdota maksātspējīgiem ārzemju bagātniekiem, ir jāveido atbilstoša sistēma, nevis jāpiemēro iznīcinošas prasības.

"Bonava Latvija" specializējas tieši ekonomiskā segmenta ēku būvniecībā. Mēs visu laiku strādājam pie tā, lai radītu jaunus mājokļus, kurus cilvēki var atļauties. Lai samazinātu pašizmaksu, esam padarījuši maksimāli efektīvus savus procesus, taču šīs plānotās izmaiņas radīs situāciju, ka arī ekonomiskā segmenta mājokļi vietējiem iedzīvotājiem vairs nebūs pa kabatai.

Protams, ir skaidrs, ka kadastrālai vērtībai ir jāpieaug, bet ne šādā veidā un ne tādā ātrumā. Tas ir jādara saprātīgi un saudzīgi, un vērtējot to kontekstā ar visu nekustamā īpašuma nodokļu likmi. Ekonomikas ministrijas darbības stratēģijā tuvākajiem gadiem kā viena no prioritātēm bija noteikta mājokļu pieejamība. Plānā minētas konkrētas aktivitātes saistībā ar grantu piešķiršanu privātpersonām mājokļa iegādei vai būvniecībai, garantiju programmu izstrādi mājokļa iegādei, kā arī vienkāršotām būvniecības procedūrām māju būvniecībai. Kā prioritāte tuvākajos gados izcelta arī dzīvesvietas pieejamība grūtībās nonākušajiem iedzīvotājiem. Lai stratēģija nebūtu tikai aprakstīta lapa, bet tiktu realizēta arī dzīvē, ir jārada atbilstoši instrumenti, jāsper mērķtiecīgi soļi. Šā brīža diskusijas par kadastrālās vērtības strauju pieaugumu ir darbības pretējā virzienā. Pretēji tam, lai veicinātu mājokļu atjaunošanu un jaunu mājokļu būvniecību, ir jāatbrīvo no nekustamā īpašuma nodokļa daudzdzīvokļu ēkas būvniecības un rekonstrukcijas laikā līdz nodošanai ekspluatācijā un reģistrēšanai zemesgrāmatā, kā arī pirmajā gadā pēc nodošanas ekspluatācijā. Tādējādi tiktu veicināta jaunu mājokļu būvniecība un esošo mājokļu atjaunošana.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!