Marika Rošā: Siltumapgādes uzņēmums un daudzdzīvokļu ēku renovācija – vai ir kas kopīgs?
Foto: LETA

Pirms dažām dienām Latvijas un pat nebaidos teikt Eiropas dzīvē notika nebijis un vēsturisks notikums – ir atjaunota vēl viena daudzdzīvokļu ēka Latvijā. Kārtējās daudzdzīvokļu ēkas atjaunošanas fakts sen jau vairs neraisa pārsteigumu, bet šis gadījums ir ļoti īpašs un izceļams. Nozīmīgs tas ir tāpēc, ka pirmo reizi ēkas atjaunošanas procesā iesaistījās siltumapgādes uzņēmums, t.i., SIA "Salaspils siltums".

Loģiski būtu uzreiz veicāt, kāpēc "Salaspils siltums" kaut ko tādu darīja un kāds uzņēmumam no tā labums? Siltumapgādes uzņēmumam taču jāražo pēc iespējas vairāk siltuma, un jānogādā tas saviem patērētājiem. Jo vairāk patērētājs tērē, jo labāk siltumapgādes uzņēmumam, vai ne?

Jā, šādā veidā varēja strādāt pirms vairākiem gadiem, bet šobrīd tas vairs īsti nav izdevīgi ne patērētājam, ne pašvaldībai, ne sabiedrībai kopumā un pat ne siltumapgādes uzņēmumam. Mēģināšu tālāk dot īsu ieskatu, kāpēc tā.

Mēs – katrs iedzīvotājs – esam arī siltumenerģijas patērētājs. Mūsu mājokļu apkurei vidēji tērējam 10% no saviem ienākumiem. Daudzdzīvokļu ēkas lielākajā daļā Latvijas pašvaldību ir nokalpojušas savus 30-40 gadus bez nozīmīgiem atjaunošanas darbiem, un šobrīd šie mājokļi ir gan bīstamā, gan vizuāli nepieņemamā stāvoklī. Tie arī tērē ļoti daudz siltuma, par kuru mēs – katrs iedzīvotājs –maksājam.

Bieži iedzīvotāji jautā: vai atjaunot; kāpēc atjaunot? Reizēm dzirdam viedokli, ka labāk būvēt jaunus mājokļus. Tomēr tas nav risinājums. Jaunu ēku būvniecība ir daudz dārgāka nekā esošo daudzdzīvokļu ēku atjaunošana.

Kāpēc iedzīvotājiem vajadzētu atjaunot savu ēku? Šeit ir trīs galvenie iemesli:
1. lai pašiem būtu patīkami dzīvot sakoptā vidē, jo atjaunota ēka un ap to sakopta apkārtne rada prieku tajā uzturēties;
2. lai varētu maksāt par apkuri tik, cik reāli patērē;
3. lai ēka kādu dienu vienkārši nesabruktu, jo kas gan cits var notikt ar ilgstoši neaprūpētu īpašumu? Piemēram, iedomājieties automašīnu, kura netiek regulāri apkopta, remontēta un uzturēta. Izdevumi, lai ēkai salabotu jumtu vai nomainītu kādu cauruli, ar katru gadu tikai pieaug.

Gudrākie jau savas ēkas ir atjaunojuši vai steidz to darīt tagad. Jā, būvniecības izmaksas ir daudz augstākas nekā pirms 3-5 gadiem, tomēr arī nākotnē tās turpinās tikai pieaugt un nesamazināsies, bet valsts un Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta apjoms gan samazināsies.
Arī pati pašvaldība spēlē ļoti nozīmīgu lomu daudzdzīvokļu ēku atjaunošanā. Te uzreiz droši vien rodas jautājums: bet tas taču ir privātīpašums; kāpēc un kā pašvaldība kaut ko var darīt?

Mēs redzam pilsētas kā Liepāja, Valmiera, Ventspils, kurās daudzdzīvokļu ēkas lielākoties jau ir atjaunotas. Pāri vēl paliek 116 citas pašvaldības. Palīdzot iedzīvotājiem uzlabot savas ēkas, pašvaldības iegūst ne tikai vizuāli sakoptu vidi, bet tās iegūst arī iedzīvotājus, kas vēlas gan dzīvot, gan strādāt šajās pašvaldībās. Šobrīd Ādažu, Bauskas, Jūrmalas, Tukuma un Salaspils pašvaldības ir ļoti mērķtiecīgi uzsākušas darbu, komunicējot ar iedzīvotājiem un sniedzot gan informatīvo, gan arī finansiālo atbalstu, lai virzītu viņus uz ēku kvalitatīvu atjaunošanu. Aktīvāka namu apsaimniekošanas uzņēmumu līdzdalība un iesaiste (it īpaši pašvaldību uzņēmumu) šo iniciatīvu tikai stiprinātu.

BIB Latvijas barometrs rāda, ka mēs Latvijā vēlamies, lai mums būtu laimīga ģimene un laba veselība, kā arī pavadīt laiku ar tuvākajiem cilvēkiem. Kur mēs to pavadām, it īpaši tumšajos ziemas vakaros? Droši vien, pie sevis mājās vai pie tuviniekiem, draugiem. Protams, liela Latvijas sabiedrības daļa dzīvo privātmājās, bet daudzdzīvokļu ēkās dzīvo vēl lielāka – ap 70% no Latvijas iedzīvotājiem. Ieviešot (ne vairs plānojot!) ilgtspējīgus risinājumus mūsu mājokļu sakārtošanā un izmantojot tādus finanšu instrumentus, kas ilgtermiņā nerada mums pašiem zaudējumus, jābūt virzienam, kuram Latvijai ir jāseko. Risinājumi jau ir pieejami. Tas varbūt tik ļoti nav vajadzīgs mums pašiem, bet mūsu bērniem un mazbērniem – noteikti! Taču šis temats jau ir cita raksta vērts.

Noslēgumā, atgriežamies pie ne mazāk svarīgā jautājuma par to, kāds tad ir ieguvums siltumapgādes uzņēmumam piedalīties ēku atjaunošanā. Iedzīvotāji savas ēkas agrāk vai vēlāk atjaunos un siltumapgādes uzņēmuma vadībai būs jādomā, ko darīt ar savu ražošanu, uzstādītajām iekārtām un ieguldīto investīciju ietekmi uz siltumenerģijas tarifu. Uzņēmuma vadība var nogaidīt un cerēt, ka viss notiks lēnām un par to būs jādomā kādam pēcnācējam. Tai pat laikā tā var izvēlēties piedalīties un būt par dzinējspēku, kā tas notika Salaspils pašvaldībā. Ja līdz šim Salaspilī bija atjaunotas tikai 2 ēkas, tad šobrīd "Salaspils siltums" aktīvas darbības rezultātā "Altum" tiek jau iesniegti vēl citi 10 ēku atjaunošanas projekti.

Lai gan uzsākot projektu daudzi kritiķi un oponenti ļoti skeptiski skatījās uz "Salaspils siltums" darbību, uzņēmums ar savu piemēru un pirmo precedentu ir parādījis ceļu citiem, ka iespējas pastāv. Katrā pašvaldībā risinājums mājokļu sakārtošanā būs citādāks, un sākumā process būs izaicinājumu pilns, bet, ja nemēģināsim, tad nekad neuzzināsim, vai mēs varam to izdarīt sabiedrības un arī sevis labā, vai nē!

Viedoklis tapis, ieviešot projekta "SUNShINE" aktivitātes, ko finansē Eiropas Savienības programma "Apvārsnis 2020"( projekta līguma Nr. 649689).

Source

DELFI Bizness

Tags

Altum Eiropas Savienība Salaspils Valmiera
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus