Māris Brizgo: Aizdomīgi lēts piedāvājums iepirkumā – riskants ceļš

Konkurence ir galvenais faktors, kas iepirkumos nodrošina saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu (cenas un kvalitātes apvienojumu), taču Latvijā konkurences līmenis ne vienmēr ir pietiekams. Saskaņā ar Eiropas Komisijas sagatavoto Vienotā tirgus novērtējumu, Latvijas iepirkumu sistēmas viena no būtiskākajām nepilnībām ir tieši konkurences trūkums. Piemēram, 2020. gadā 25% no iepirkumiem bija iesniegts tikai viens piedāvājums[1]. Nepietiekamas konkurences dēļ valstij un pašvaldībām parasti nākas pārmaksāt. Taču arī pretēja izpausme – nepamatoti lēts piedāvājums var kļūt par klupšanas akmeni labākā piedāvājuma izvēlei, līguma kvalitatīvai izpildei un jēdzīgai sadarbībai ar iepirkuma uzvarētāju.

Viena piedāvājuma iepirkumu beigas

No šī gada spēkā ir stājušies apjomīgi grozījumi Publisko iepirkumu likumā[2], kuru mērķi ir veicināt konkurenci, mazināt korupcijas riskus un veicināt atklātību iepirkumos. Viena no būtiskām pārmaiņām – likums paredz, ka pasūtītājs pārtrauc iepirkumu tad, ja saņemts tikai viens piedāvājums. Tas attiecas gan uz atklātiem vai slēgtiem konkursiem, gan arī uz t.s. sarunu procedūrām. Pārtraukšana attiecas tikai uz to konkursa daļu, kurā saņemts viens piedāvājums. Likums arī nosaka konkrētas priekšmetu grupas, par kurām pasūtītājs piedāvājumu salīdzināšanai nedrīkst izmantot tikai cenas kritēriju vien. Tas attiecas uz projektēšanas darbiem, apvienoto projektēšanu un būvdarbiem, elektroenerģiju patērējošām precēm un produktiem, kā arī autotransportu. Šī pārmaiņa ir vērsta uz konkurences stiprināšanu, jo ir labi zināms, ka potenciālie pretendenti pirms iepirkuma procedūrām mēdz vienoties un sadalīt tirgu tā, lai katram tiktu kāds labums, bet valsts vai pašvaldība – ilgtermiņā pārmaksātu.

Lētā cena jāspēj pamatot

Arī nepamatoti lēts piedāvājums bieži vien kropļo konkurenci, jo piedāvājumā ir izmantota sagrozīta, nepatiesa vai "piefrizēta" informācija par dalībnieka iespējām izpildīt līgumu. Minētie likuma grozījumi paredz, ka gadījumā, ja piedāvājums šķiet nepamatoti lēts, pasūtītājs pretendentam pieprasa skaidrojumu par piedāvāto cenu vai izmaksām, kā arī informāciju par pretendenta un tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju darbinieku vidējām stundas tarifa likmēm profesiju grupās (šis nosacījums ir jauns). Publisko iepirkumu veicējiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība piedāvājumiem, kuru cena būtiski atšķiras no vidējās cenas, savukārt pretendentam vēlams jau iepriekš sagatavot pamatojumu piedāvātajai cenai. Jāņem vērā, ka situācijās, kur konkurence ilgstoši ir bijusi mākslīgi ierobežota un tirgus dalībniekiem ir bijusi iespēja gūt virspeļņu publiskajos iepirkumos, jauna konkurenta parādīšanās ļauj tam piedāvāt būtiski zemāku cenu. Tāpēc lētākās cenas būtiska atšķirība no pārējo pretendentu cenas ne vienmēr automātiski nozīmē, ka cena ir nepamatoti lēta, bet tieši otrādi – tas var nozīmēt, ka pārējo pretendentu cenas ilgstoša konkurences trūkuma tirgū dēļ ir nesamērīgi augstas.

Jāuzsver, – publiskajos iepirkumos izdevīgākais piedāvājums, kas apvieno zemu cenu un adekvātu kvalitāti, vienmēr ir bijis un būs galvenais mērķis. Tas lielā mērā ir iemesls, kāpēc iepirkumi vispār tiek rīkoti. Tomēr reālajā dzīvē iepirkumu dalībnieki mēdz ļoti radoši pieiet iepirkumu prasībām un mākslīgi samazina cenu vai manipulē ar izmaksu pozīcijām, lai iegūtu vairāk punktu. Tāpēc pasūtītāja mērķis ir pārliecināties par divām lietām – vai piedāvājumu būs iespējams kvalitatīvi izpildīt un vai piedāvājuma iesniedzējs strādā atbilstoši likumam (nemaksā aplokšņu algas, nav ieslīdzis nodokļu parādos utml.).

Ko drīkst, ko nedrīkst darīt iepirkuma cenas samazināšanai

Ņemot vērā, ka iepirkumu procedūras un rezultāti tiek bieži apstrīdēti, un strīdi nonāk līdz tiesai, Latvijā ir izveidojusies tiesu prakse par to, kādas darbības iepirkumu dalībnieki darīt nedrīkstētu (proti, līdzīgās lietās tiesa tās atzinusi par neatbilstošām). Minēšu dažas izplatītākās, ko vajadzētu ņemt vērā, gan iepirkumu dalībniekiem, gan rīkotājiem.

Pirmkārt, iepirkuma procedūrā bieži vien ir paredzēti punkti par konkrētu prasību izpildi, tāpēc piedāvājumu iesniedzēji mēdz izmaksu pozīcijas mainīt vietām tā, lai savāktu lielāko punktu skaitu. Proti, daļa izmaksu tāmēs tiek pārvirzītas uz tām piedāvājuma daļām, kurās iegūstams mazāks punktu skaits, un otrādi. Izmaksas jāuzrāda godīgi, atbilstoši tam, kā iepirkums tiks pildīts, viena izdevumu posteņa pārnešana uz citu izdevumu posteni nav atļauta.

Vēl viens neatļauts paņēmiens mākslīgai cenas samazināšana ir prognozētās peļņas ietveršana piedāvājumā. Proti, uzņēmējs līguma darbības laikā prognozē noteiktu peļņu, un tad (uz papīra) uz peļņas rēķina būtiski samazina noteiktu izdevumu pozīciju. Tā rīkoties nav atļauts, jo peļņas prognoze var nepiepildīties un šādā gadījumā iepirkuma veicējs līgumu par piedāvāto cenu nemaz nevarēs izpildīt.

Trešā situācija – cenas samazināšana, jo pastāv darījumi starp saistītām sabiedrībām. Piemēram, iepirkumā piedalās "meitas" sabiedrība un kādai no iepirkuma pozīcijām piedāvā ļoti pievilcīgu cenu, ko pamato ar izdevīgu līgumu ar "mātes" sabiedrību. Šāda rīcība netiek akceptēta, jo saistīto sabiedrību starpā darījumi ir t.s. "kontrolētie darījumi", kur cena, visticamāk, nebūs atbilstoša tirgus vērtībai.

Ceturtkārt, diskutabls jautājums ir par situācijām, kad uzņēmējs iepirkumā piedāvā atlaides. Tās nav aizliegtas, taču šādu soli ir jāspēj pamatot, pierādot, ka uzņēmums var atļauties šādas atlaides piešķirt, ka tas ir bijis un ir finansiāli stabils. Katrā ziņā, – atlaides piešķiršana un tās pamatošana ir godīgs piedāvājums, kurā izmaksas netiek noslēptas vai mākslīgi samazinātas. Šādā gadījumā runa ir par uzņēmuma efektivitāti un konkurētspēju, – ja iepirkuma ietvaros notiktu "sacensība" ar atlaidēm, galu galā būtu jāuzvar tam uzņēmējam, kurš ir efektīvāks.

Aizdomas par nepamatoti zemu cenu un pretendenta iesniegtais skaidrojums savas pozīcijas pierādīšanai, vienmēr būs jautājums arī par piedāvājuma iesniedzēja uzticamību. Proti, ja "uz papīra" viss izskatās pieņemami, bet pretendenta vēsturē ir vairāki gadījumi, kad līgumi nav izpildīti vai bijuši kādi citi pārkāpumi, iepirkuma veicējam vienmēr būs iespēja no sadarbības izvairīties. Tāpēc pirms "shēmot" ar piedāvājuma cenu, būtu vērts padomāt par sekām, ko tas var atstāt uz uzņēmuma reputāciju nākotnē, kad tam būs jāpiedalās citos iepirkumos.

[1] https://juristavards.lv/doc/282574-publisko-iepirkumu-likuma-grozijumi-butiskakie-apsverumi-un-sagaidama-ietekme/#ats_3

[2] IUB skaidrojums par likuma grozījumiem: https://www.youtube.com/watch?v=cYDoMMzY1sQ