Māris Kānītis: 2020. gada tendences enerģētikas nozarē
Foto: Publicitātes foto

Pēdējā desmitgadē videi draudzīgs dzīvesveids ir kļuvis ne tikai par nelielas sabiedrības daļas ikdienu, bet kā vajadzība iesakņojusies plašākā sabiedrībā. Tas ir ārkārtīgi būtiski, ja vēlamies savu planētu un dzīves kvalitāti saglabāt līdzšinējā komforta līmenī. Ir apsveicamas tās iniciatīvas, kas mudina mainīt attieksmi pret vides jautājumiem katram no mums, – dzert ūdeni no savas pudeles, bārā atteikties no plastmasas salmiņa, veikalā – no lieka iepakojuma. Tomēr vēl lielāku ietekmi uz vides saglabāšanu un aizsardzību atstāj rūpniecības un ražošanas "lielie vaļi". Enerģētikas nozare ir viens no tiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Enerģētika kā nozare ir cieši saistīta ar dažādu dabas resursu izmantošanu, un skaidrs, ka mūsdienās, kad pasaules iedzīvotāju skaits ir sasniedzis teju 7,7 miljardus un to skaits turpina strauji pieaugt, resursu izmantošana notiek daudz aktīvāk, nekā tas bija pirms dažiem simtiem gadu. Arī mūsdienu cilvēka vēlmes pēc dažādām ekstrām nebūt nepalīdz samazināt resursu izmantošanas augšupeju. Mēs esam pieraduši pie ātras, komfortablas pārvietošanās pasaules mērogā, lielas dzīvojamās platības, dažādu mantu un tehnoloģiju nomaiņas salīdzinoši īsā laika posmā un citiem paradumiem, kas ne vien veicina ražošanas industrijas apjomu palielināšanu un paver nebijušas iespējas, bet arī lielā daudzumā tērē dabas resursus. Sak, nekas jau nerodas no zila gaisa, lai kaut ko iegūtu, no kaut kā ir jāatsakās.

Dabai draudzīgs enerģijas ieguves veids

Šī tendence ir viena no būtiskākajām jau vairākus gadus. Arī šobrīd, kad Parīzes klimata nolīguma ietvaros ES ir uzstādīts mērķis1, kas paredz līdz 2030. gadam dalībvalstu vidū samazināt radīto siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzumu vismaz par 40% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, kā arī pēc 2050. gada īstenot pāreju uz klimata neitralitāti, svarīgi ir atrast efektīvus, katram uzņēmējam vai pašvaldībai piemērotus veidus, kā iegūt enerģiju. Bez šaubām, ir svarīgi veicināt bezemisiju tehnoloģiju – vēja enerģija, saules enerģija, ģeotermālā enerģija u.c. – plašāku izmantošanu enerģijas ražošanā. Jāpiemin arī milzīgais zinātnes devums ceļā uz jauniem ilgtspējīgas enerģijas ieguves veidiem, kas nākotnē būtiski mainīs enerģijas ražošanu un izmantošanu. Kombinācijā, kur zinātne tiešā sasaistē sadarbojas ar uzņēmējiem, sola vislabāko rezultātu attiecībā uz efektīvas enerģijas ieguvi un izmantošanu.

Industriālajā sektorā, kur enerģijas ieguve un izmantošanas efektivitāte ir tieši saistīta ar uzņēmuma spēju gūt peļņu vai pat izdzīvot, vēl joprojām noteicošā ir cena. Tāpēc lēmumus par enerģijas ieguves veida maiņu labāk veikt, konsultējoties ar nozares profesionāļiem, jo tieši viņi ir tie, kas bieži vien atrod ne tik populārus, taču drošus, pieejamus, ilgtspējīgus un uzņēmējam atbilstošus risinājumus. Arī valsts kontekstā ir izdevīgi veicināt privātuzņēmēju iespējas pāriet uz alternatīvās enerģijas izmantošanu, kas nodrošinātu ne vien paša uzņēmuma konkurētspēju tirgū, bet arī valstisko enerģētikas drošību.

Gudrā, videi draudzīgā pilsēta

Mūsu "kustīgajā" un urbanizētajā laikmetā transports un pilsētvides enerģijas risinājumi ir nozīmīgi enerģijas patērētāji un līdz ar to, – pārmaiņu veicinātāji. Mūsdienīgu pilsētu raksturo dabai draudzīgāka infrastruktūra. Piemēram, Madridē, Oslo, Briselē un citās pilsētās (ne tikai Eiropā) jau kopš 2000. gadu vidus atbildīgās institūcijas īsteno politiku – "pilsēta bez auto". Lai to realizētu, tiek izmantoti dažādi instrumenti – sākot no pilnīga automobiļu aizlieguma pilsētas centrā, kas samazinātu oglekļa dioksīda emisijas, līdz pat dažādiem ierobežojumiem un alternatīvu transporta veidu veicināšanai.

Vienlīdz nozīmīgas ir pilsētu iniciatīvas energoefektivitātes jomā – no ēku siltināšanas programmām līdz taupīgākam ielu apgaismojumam un mūsdienīgiem centralizētās siltumapgādes risinājumiem – šīs ir pārmaiņas, kas ļauj samazināt kaitīgo izmešu daudzumu.

Izmaiņas likumdošanā

Enerģētikas sektoru ietekmē arī tendences likumdošanā, kas arī ir saistītas ar vides saglabāšanu. Tās var būt subsīdijas dažādiem efektīviem un zaļiem ieguves un lietošanas risinājumiem, tai pat laikā tiek piemērots papildu nodoklis tiem uzņēmumiem, kas iepērk vai ražo dabai nedraudzīgu enerģiju. Virkne iniciatīvu ir apkopotas ES plānotajās likumdošanas izmaiņās (t.s. European Green Deal). Tiek domāts par publisko ēku energoefektivitāti, tās siltinot, kā arī veiktas dažādas izglītojošas un informatīvas aktivitātes, kas sabiedrību izglīto šajos jautājumos.

Kopumā visas tendences un iniciatīvas, ko redzam enerģētikas nozarē nākotnē, ir vairāk vai mazāk savītas ar pamatmērķi – saglabāt mūsu planētu zaļu, veselīgu un nepiesārņotu.

1 https://www.europarl.europa.eu/news/lv/headlines/society/20180305STO99003/co2-emisiju-samazinasana-es-merki-un-veiktie-pasakumi

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Enerģētika Globālā sasilšana Parīze
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form