Mārtiņš Striška: No 'tik, cik dod, uz 'tik, cik nepieciešams'

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs tikko apkopojis informāciju par patēriņa kredītu tirgu Latvijā, secinot, ka pirmo reizi daudzu gadu garumā, aizņēmumos paņemtā summa ir samazinājusies par 4,07% līdz 733,22 miljoniem eiro. Šādas izmaiņas vērojamas pirmo reizi septiņu gadu laikā, jo līdz šim tendence patēriņu kredītu kopējam apjomam bija pieaugt. Tāpat arī noskaidrots, ka nebanku kreditētāju no jauna izsniegto kredītu summa šogad pirmajā pusgadā samazinājusies par 20,9%, savukārt no jauna izsniegto kredītu skaits pusgadā sarucis par 29,3%. Iestāde prognozē, ka daudzas kompānijas, kas bija pieradušas pie iedzīvotāju negausīgās apetītes aizņemties vēl un vēl, savu darbību izbeigs, jo nevarēs atļauties samaksāt par ikgadējo licenci savas darbības nodrošināšanai. No vienas puses šīs tirgus izmaiņas liecina par ekonomikas kopējām īpatnībām – cilvēki piesardzīgāk tērē savu naudu, jo jūtas finansiāli nedroši par rītdienu. No otras var secināt, ka izglītotības līmenis un atbildība Latvijas iedzīvotāju vidū krietni augusi, salīdzinot ar ekonomikas uzplaukuma jeb "gāzi grīdā" laiku, kad ikkatrs, kurš gribēja, bija paņēmis īsāka vai garāka termiņa patēriņa kredītu.

Iespējams, ka PTAC konstatētās izmaiņas ir pandēmijas rezultāts, kas rada nedrošības sajūtu par nākotni un finansiālo nodrošinājumu, redzot, kādus satricinājumus piedzīvo arvien jaunas uzņēmējdarbības nozares. Bet tāpat iespējams, ka savu daļu tirgus kritumam devuši arī reklāmas likuma grozījumi, kas aizliedz reklamēt virkni kreditēšanas pakalpojumus medijos, tostarp sociālajos tīklos.

Man gribētos ticēt, ka ir vēl trešais iemesls, kas nosaka būtiskas izmaiņas patērētāju uzvedībā, un tas ir – finanšu pratības pieaugums. Finanšu kapitāla un tirgus komisijas apkopotā informācija rāda, ka finanšu pratības indekss pēdējos četrus gadus uzlabojas, iedzīvotāji kļuvuši apmierinātāki ar savu finansiālo situāciju, vairāk izmanto apdrošināšanas pakalpojumus, turpina veidot uzkrājumus un mērķtiecīgāk meklē informāciju par dažādiem finanšu produktiem. Tāpat turpina pieaugt to cilvēku skaits, kuri veido "drošības spilvenu" vismaz trīs mēnešiem.

Arī nozares mērogā redzam, ka izglītotības līmenis turpina palielināties, jo klienti arvien rūpīgāk izvērtē ne tikai summas lielumu, ko plānots aizņemties, bet arī apmaksas noteikumus – procentus, apkalpošanas kvalitāti, iespēju pagarināt termiņu samaksai, u.c. Kredīts vairs nav tikai summa, kas "iekrīt" kontā un ko var tērēt, bet gan konkrētam mērķim novirzāmi līdzekļi, ko būs jāatmaksā! Un par to liecina arī "Holm Bank Latvia" novērojumi, kad vēl gada sākumā cilvēki labprāt aizņēmās lielākas kredīta summas, bet kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas, redzam, ka klienti izvēlas aizņemties mazākas summas. Visdrīzāk iepriekš cilvēki neveica precīzus aprēķinus par to, cik precīzi nauda būs nepieciešama, piemēram, remonta veikšanai vai sadzīves tehnikas iegādei. Biežāk tās bija tikai aptuvenas aplēses, drošības pēc aizņemoties nedaudz vairāk. Līdz ar to var secināt, ka daudz precīzāk veikti sagatavošanās darbi, kur bieži vien daļa no līdzekļiem jau uzkrāti pašu spēkiem, bet atlikums tiek ņemts jau kā aizņēmums, sadalot ikmēneša maksājumus tā, lai tie neradītu grūtības arī tad, ja ienākumi nedaudz krītas. Iestājoties pandēmijai tieši mājokļu remonts, labiekārtošana un sadzīves preču iegāde kļuvuši par vienu no galvenajiem mērķiem, kas tiek norādīti pieteikumos, ņemot patēriņa kredītu. Visdrīzāk tas saistīts ar to, ka cilvēki, strādājot attālināti, vēlas kvalitatīvus un ērtus apstākļus, atbilstoši pārkārtojot arī savu dzīves telpu.

Kā jau minēju iepriekš, finanšu pratība arvien pieaug, kas mums kā sabiedrībai, ir ļoti labs rādītājs. Latvijas finanšu tirgus kļūst arvien caurspīdīgāks un regulētāks, savukārt cilvēki labprāt izvēlas tādus pakalpojumu sniedzējus, kuri izturas atbildīgi, veidojot ilgtermiņa un noturīgas sadarbības attiecības, piedāvājot saprotamus un fleksiblus noteikumus, kas atbilst katra konkrētā indivīda nepieciešamībām.