Lūk, daži iemesli, kāpēc tā varētu notikt. Pirmkārt, Baltijas valstīs koncentrējas arvien vairāk finanšu tehnoloģiju uzņēmumu. Daži no tiem ne tikai veiksmīgi konkurē starptautiskā mērogā, bet arī nosaka inovāciju dienas kārtību daudzās jomās. Naudas pārskaitījumi, savstarpējo aizdevumu platformas, blokķēžu izmantošana finanšu pakalpojumu sniegšanā ir tikai daži virzieni, kuros īpaši izceļas jaundibinātie Baltijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumi. Sagaidāms, ka finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu blīvums tikai palielināsies, jo nākotnes regulējums, finanšu un tehnoloģiju talantu un finansējuma pieejamība, kā arī iespēja darboties visā Eiropas Savienībā padara Baltijas valstis par pievilcīgu starta vietu gan esošajiem, gan topošajiem finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem.
Otrkārt, runājot par inovācijām finanšu sektorā, nevajadzētu aizmirst bankas. Baltijas komercbankas vienmēr bijušas vadībā digitalizācijas procesos, un nu tās pilnībā izmanto mobilo un atvērto sadarbības platformu ("Open Banking") piedāvātās iespējas. Sabiedrības atvērtība digitālajiem pakalpojumiem, lielāks uzņēmējdarbības elastīgums, pateicoties mazākiem mērogiem, kā arī ierobežota pārmantoto sistēmu un procesu izmantošana ļauj Baltijas bankām piedāvāt inovatīvus risinājumus ļoti straujā tempā. Atšķirībā no dažiem lielākajiem tirgiem tehnoloģiskās inovācijas Baltijas banku sektorā ir nevis sabiedrisko attiecību triks, bet diezgan taustāms un visaptverošs digitālo risinājumu piedāvājums plašam klientu lokam.
Treškārt, sagaidāms, ka beidzot būs nozares regulējums, kas izvirzīs priekšplānā patērētāja vajadzības. Datu pārnesamība un vēsturiski slēgtu ekosistēmu atvēršana atvieglos piemērotāko produktu un pakalpojumu izvēles procesus tieši patērētāju, nevis pakalpojumu sniedzēju vajadzībām. Visticamāk, būs vajadzīgs laiks, lai perspektīva mainītos, taču tā neizbēgami ietekmēs gan bankas, gan finanšu tehnoloģiju uzņēmumus. Sagaidāms, ka nozarei pievienosies vēl vairāk spēlētāju, un patērētāji sāks izvēlēties neierastus virzienus savas uzņēmējdarbības īstenošanai (piemēram, telefona sakaru operatorus, mobilo telefonu pakalpojumu sniedzējus vai sociālos tīklus).
Kas gaidāms tuvākajā nākotnē? Vai mēs pieredzēsim banku un finanšu tehnoloģiju uzņēmumu sīvu konkurenci vai draudzīgu sadarbību? Vai finanšu tehnoloģiju uzņēmumi piepildīs savus solījumus aizstāt bankas vai arī bankas sasniegs kāroto mērķi kļūt par finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem? Lai kas arī notiktu, viens ir skaidrs – sāksies zelta laikmets finanšu pakalpojumu inovāciju jomā, kas šoreiz pirmajā vietā izvirzīs klientu vajadzības, un nākamā revolūcija patiešām varētu sākties Baltijas valstīs.