'Nordea': Būvniecības izaugsme otrajā ceturksnī mērāma divu līdz trīs lielu objektu vērtībā  (1)

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, būvniecības apjoms audzis par 1,9%. Tai skaitā, ēku būvniecības apjoms samazinājies par 4,6%, bet inženierbūvju palielinājies par 5,8%.

Pateicoties galvenokārt publiskā sektora un Eiropas fondu līdzfinansēto projektu īstenošanai, būvniecības nozares dati uzrāda mērenu pieaugumu. Tomēr izaugsmes tempi mazinās un to apliecina otrā ceturkšņa samērā niecīgais pieaugums attiecībā pret gada pirmo ceturksni.

Būvniecības nozares kopējais apjoms 2013.gada 2.ceturksnī faktiskajās cenās sastādīja 257,6 miljonus latu. Pieskaitot, pirmajā ceturksnī sastrādātos 142,8 miljonus latu, šā gada pusgadā paveiktais kopā veido 400,4 miljonus latu un ir par 40 miljoniem latu vairāk nekā gadu iepriekš. Absolūtos skaitļos pieaugums ir vērā ņemams un tas jāvērtē ar pozitīvu atzīmi. Tomēr, raugoties nozares perspektīvā, šāds pieauguma apjoms ir līdzvērtīgs 2-3 lieliem objektiem būvniecības sektorā, kas, vērtējot valsts mērogā, nebūtu uzskatāms par nozīmīgu un drīzāk novērtējams ar neitrālu atzīmi.

Lielākais būvniecības un remontdarbu pieaugums 2013.gada 2.ceturksnī, salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu, bija administratīvo ēku būvniecībā un ostu būvniecībā, attiecīgi par 148,9% un 125,7%. Ievērojams pieaugums saglabājies maģistrālo komunikāciju izbūvē, lielā mērā pateicoties tieši Eiropas fondu pieejamībai.

Samazinājums skāris vairākas apakšnozares, ar lielāko kritumu vietējo cauruļvadu izbūvē par 39,7%, rūpniecības ražošanas ēku un noliktavu būvniecībā par 17,6%. Būvniecības apjoma samazinājums par 5,1% bijis arī, pēc apjoma, nozīmīgākajā apakšnozarē – ceļu būvniecībā, absolūtos skaitļos esot tuvu iepriekšējā gadā apgūtajam. Tieši nenoteiktība šajās apakšnozarē var atstāt lielāko ietekmi uz kopējiem nozares datiem.

Vērtējot nākotnes perspektīvas, īstermiņa prognoze gada trešajam un ceturtajam ceturksnim ir stabila ar mērenu pieaugumu gada griezumā. Realizācijas stadijā ir vairāki nozīmīgi būvniecības projekti, kas nesīs savu pienesumu statistikas datos gada otrajā pusgadā.

Vidēja termiņā nozares izaugsme kopumā vērtējama piesardzīgi. Šā gada otrajā ceturksnī izsniegto būvatļauju skaits ir krities visos segmentos, kura rezultātus redzēsim tikai nākotnē. Lielu nozīmi atstās šodienas lēmumi, kas skar infrastruktūras stratēģisko attīstību un Latvijas panākumi sarunās par Eiropas savienības budžeta pieejamību 2014.-2020.gada budžeta periodam.