Ojārs Stūre: Pārmaiņas nozīmē veselīgu un drosmīgu skatījumu uz nākotni
Foto: Publicitātes foto

Pēdējos gados pasaulē viena krīze nomaina nākamo, un mēs piedzīvojam nebijušas pārmaiņas visās dzīves jomās – no personīgās ikdienas līdz pat biznesa modeļu un procesu krasām izmaiņām. Tostarp šķiet, ka līdz ar Covid-19 pandēmiju pārmaiņu un krīžu vadība ir ieguvusi jaunu un daudz visaptverošāku nozīmi. Proti, šo divu gadu laikā vairs nav atlicis nevienas nozares, kurā uzņēmējiem nebūtu nācies domāt par jauniem virzieniem, jauniem biznesa modeļiem, lai ne tikai saglabātu savu biznesu šodien, bet paliktu tirgū un pat uzlabotu savas pozīcijas laikā pēc pandēmijas savaldīšanas. Jo skaidrs, ka piedzīvojam globālas pārmaiņas, un tikpat skaidrs ir arī tas, ka ļoti daudzi tradicionālie biznesi pēc būtības saglabāsies arī pēc desmit un vairāk gadiem, taču pilnībā būs mainījies to īstenošanas veids.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Esošā situācija būtībā ļoti labi raksturo uzņēmumu dzīves ciklus – ikviens uzņēmums, kas vēlas augt, un pastāvēt arī nākamajās desmitgadēs, ir spiests aktīvi sekot līdzi jaunākajām tirgus tendencēm un pastāvīgi mainīties atbilstoši pieprasījuma izmaiņām. Jebkura krīze noved pie transformācijas, bet jebkura transformācija var radīt arī jaunu krīzi. Uzņēmumi vai nu piemērojas ārējās vides radītajām krīzēm, vai arī gluži pretēji rīkojas apsteidzoši un paši transformējas, laikus investējot jaunos inovatīvos produktos un pakalpojumos.

Tāpēc visai droši varam apgalvot, ka pašreiz novērojamās fundamentālās pārmaiņas nav saistītas tikai ar vīrusa efektu. Neviens nav atcēlis tos faktorus, kuru dēļ gan valstīm, gan nozarēm, gan atsevišķiem uzņēmumiem un cilvēkiem ir būtiski mainīt savu domāšanu, savus ikdienas paradumus un rīcību, kas viennozīmīgi no ikviena prasa būtisku izvēli – domāt par pārmaiņām, lemt par pārmaiņām un īstenot pārmaiņas. Jo nenoliedzami – tie, kuri nespēs vai negribēs mainīties un pielāgoties jaunajiem nosacījumiem, tēlaini sakot, agrāk vai vēlāk izkritīs no vilciena, kas patlaban jau dodas jaunās pasaules virzienā.

Runa ir gan par vides aizsardzību, efektīvu dažāda veida resursu izmantošanu, cilvēku veselību un daudziem citiem mūsdienās aktuāliem faktoriem, kuri vēl pirms desmit gadiem aktuāli bija tikai salīdzinoši nelielām aktīvistu grupām. Savā ziņā paradoksāli, taču šodien par pārmaiņām domā un diskutē ne tikai jaunie uzņēmēji, bet šī tēma ir aktuāla pat visai konservatīvās nozarēs, kurās iepriekš pārmaiņas savā ziņā bija kā "tabu".

Lēmums par pārmaiņām savā ziņā ir kā lēmums par izkāpšanu no tā sauktās "savas komforta zonas". Proti, cilvēks psiholoģiski jūtas daudz komfortablāk, ja viņam ir iespēja dzīvot noteiktā ritmā, atbilstoši ierastajai kārtībai un nestresot par iespējamām pārmaiņām ierastajā "dienas režīmā". Tomēr šī drošības sajūta ir mānīga, turklāt ne tikai uzņēmumam, bet arī katram cilvēkam individuāli. Sevišķi mūsdienu pasaulē, kur nereti tieši spēja "izkāpt no komforta zonas" ir tas faktors, kas dod jaunu impulsu un uzrāvienu biznesam.

Var šķist paradoksāli, taču, atskatoties vēsturē, neviens nevarēs iebilst faktam, ka tieši pārmaiņas un sekmīga pārmaiņu vadība – vai arī pretēji – bailes un atturēšanās no pārmaiņām ir bijis iemesls, kādēļ viena kompānija ir spējusi veikt milzīgu izrāvienu un kļūt daudzkārt spēcīgāka un vērtīgāka, kamēr cita – kādreiz ļoti veiksmīga un vērtīga – burtiski gada laikā izkritusi no biznesa veiksmes šūpuļa un zaudējusi pilnīgi visu.

Spilgts pēdējo desmitgažu negatīvais piemērs ir kādreiz ļoti veiksmīgais komunikāciju gigants Nokia, kura ražoto mobilo telefonu lietoja teju katrs otrais cilvēks. Taču vienā īsā mirklī uzņēmums vienkārši nogāzās no līdera pjedestāla. Kas īsti notika? Kompānijas finanšu krīze? Cilvēki pārstāja lietot mobilos tālruņus? Atbilde, protams, ir nē. Jo pareizā atbilde ir – kompānijas vadības un akcionāru pārāk lielais konservatīvums un nespēja ātri un drosmīgi pieņemt lēmumu par ļoti kardinālām, tirgus un patērētāju pieprasījuma izmaiņu diktētām izmaiņām savā biznesa modelī.

Un patiesībā "Nokia" slavas un pieprasījuma norieta iemesls bija gaužām vienkāršs – līdz ar tehnoloģiju attīstības nākamo līmeni tirgū aizvien straujāk ienāca viedtelefoni ar daudz plašāku funkciju klāstu, modernu dizainu, lielu ekrānu un virkni citu priekšrocību. Un diezgan likumsakarīgi aizvien vairāk cilvēku izvēlējās tieši šādus komunikāciju rīkus, strauji atsakoties no tā sauktajiem "podziņtelefoniem" ar salīdzinoši mazu ekrānu. "Nokia" kļūda bija apstāklī, ka uzņēmuma lēmumu pieņēmēji kļūdaini uzskatīja, ka jaunie "gadžeti" ir tikai īslaicīgs "modes kliedziens", kas no tirgus ātri izzudīs. Taču notika pretējais.

Būtiskas pārmaiņas jau vairākus gadus piedzīvo arī transporta nozare – vieglo un kravas automobiļu, kā arī autobusu ražošanas industrija, kam pamazām, tomēr arī pievienojas vilcienu sektors. Proti, šodien vairs nevienu nepārsteidz ielās sastaptie elektroauto, kas darbojas tikai ar elektrību un aizvien pārliecinošāk no tirgus sāk izstumt automobiļus ar iekšdedzes dzinējiem.

Šīs pārmaiņas ietekmē divi galvenie faktori. Pirmais viennozīmīgi ir aizvien pieaugošās bažas par globālo sasilšanu un cilvēka rīcības negatīvo ietekmi uz vidi. Tādēļ gan starptautisku organizāciju, gan atsevišķu valstu līmenī tiek aktīvi sekmēta videi draudzīgāka, taču tikpat efektīva pārvietošanās līdzekļa izmantošana, ar to aizstājot "vecos dīzeļus un benzīna dzinēju automobiļus". Taču ir arī otrs faktors – jau atkal patērētāju uzvedības izmaiņas. Lai arī daļa auto lietotāju elektromašīnas izvēlas tieši tādēļ, lai ar savu rīcību un izvēlēm samazinātu cilvēka radīto kaitējumu dabai, tomēr daļa elektroauto izvēlas, jo tas ir savā veidā stilīgi un moderni.

Protams, ne jau uzreiz un ne jau visi cilvēki ir gatavi pārsēsties elektromašīnās, tomēr šis process ir uzņēmis apgriezienus un noteikti ir neapturams. Kā redzams, praktiski visi autoindustrijas spēlētāji apzinās šīs neizbēgamās pārmaiņas un ir spējuši pārveidot savu domāšanu un attiecīgi arī biznesu, lai piemērotos jaunajiem spēles noteikumiem un ražotu, un pircējam piedāvātu tieši to preci, kuru viņš vēlas.

Savā ziņā līdzīgi ir arī ar tabakas industriju. Diez vai kādreiz pienāks laiks, kad cilvēki pilnībā atteiksies no smēķēšanas. Pat par spīti daudziem zinātniskajiem pētījumiem, kuros skaidri un detalizēti izklāstīts, kādu kaitējumu cilvēka veselībai nodara tabakas izstrādājumu lietošana.

Un tomēr arī tabakas industrija piedzīvo globālas pārmaiņas tieši tehnoloģiju ietekmē. Vēl salīdzinoši nesen ierastais tabakas izstrādājums bija degoša cigarete, ar nepatīkamu dūmu smaržu un daudziem veselībai īpaši bīstamiem ķīmiskajiem elementiem, ko pīpmanis ieelpoja smēķēšanas laikā.

Šodien daudzi zina un liela daļa arī lieto pilnīgi cita veida smēķēšanas rīkus, kas vienlaikus ļauj smēķētājam turpināt izbaudīt viņam tik ierasto procesu, tajā pašā laikā šie izstrādājumi, kā secināts nu jau salīdzinoši daudzos pētījumos, rada būtiski mazāku kaitējumu cilvēka veselībai, turklāt krietni mazāk ietekmē apkārtējo (nesmēķējošo) cilvēku komfortu. Protams, nevar izslēgt, ka modernu un mazāk kaitīgu smēķēšanas rīku radīšana un piedāvāšana patērētājam ir tabakas industrijas sava veida atbilde uz pasaulē pieaugošo spiedienu uz tabakas izstrādājumu patēriņa mazināšanu. Taču vienlaikus jāatzīst – jebkurā gadījumā šo produktu radītāji pieņēma drosmīgu lēmumu par izmaiņām savā biznesa modelī, tobrīd vēl tikai nojaušot, ka šāds produkts tiešām ar laiku varētu aizstāt ilglaicīgi ierastās "degošās" cigaretes, tādējādi ļaujot uzņēmumam vienlaikus gan turpināt biznesu, gan arī dot savu artavu sabiedrības veselības uzlabošanā.

Kā liecina medijos izskanējusī informācija, tad viens no lielākajām nozares flagmaņiem "Philip Morris International" pat ir nolēmis kardināli transformēt savu biznesu – kļūstot par pirmo kompāniju, kas tradicionālās cigaretes pilnībā aizstāj ar mazāk kaitīgiem bezdūmu produktiem. Uzņēmums šīs jomas attīstībā piesaista zinātniekus un dažādu nozaru ekspertu no visas pasaules, un jaunu bezdūmu produktu izpētē un izstrādē ir investējis vairākus miljardus ASV dolāru. Rezultātā, kā apgalvo pats uzņēmums, uz šo brīdi visā pasaulē jau vairāk nekā 15 miljoni pieaugušo smēķētāju parasto cigarešu smēķēšanu ir aizstājuši ar jauno tabakas karsēšanas sistēmu "IQOS".

Vēl viena nozare, kas šobrīd piedzīvo kardinālu pārmaiņu procesus, kuru galvenais iemesls ir tirgus diktētās pārmaiņas industrijās, ir izglītība, jo ir gana skaidrs, ka līdz ar pārmaiņām biznesa un pieprasījuma jomās mainās un turpinās mainīties arī nepieciešamo speciālistu kompetenču kopums un specializācija. Arī tās ir pārmaiņas, un arī tam nepieciešama drosmīga, precīza un kompetenta pārmaiņu vadība. Diez vai ilgi spēs pastāvēt tās augstākās izglītības iestādes, kas nebūs gatavas mainīt savas izglītības programmas un specializācijas, lai studējošie varētu apgūt prasmes, kas nepieciešamas ne tikai šodien, bet būs vajadzīgas arī pēc pieciem gadiem. Mainīgajā pasaulē kļūst aizvien grūtāk prognozēt to, kas būs pieprasīts pēc trim gadiem, nemaz nerunājot par piecu vai desmit gadu termiņu.

Tieši tādēļ, diezgan ticami, pārmaiņu prognozēšana un pārmaiņu vadība kā profesija jau pavisam pārskatāmā nākotnē būs ierasta štata vieta, jo lielāka vai mazāka apjoma pārmaiņas biznesa procesos un tehnoloģijās būs nepieciešams ieviest un koriģēt teju pastāvīgi. Diez vai kādreiz vēl piedzīvosim laikus, kad, piemēram, maiznīcas īpašnieks varēs izgudrot 20 smalkmaizīšu receptes un tās visas cept un tirgot nemainīgi desmit vai pat divdesmit gadus bez izmaiņām un pārtraukuma. Tieši tāpat būs arī ar automašīnām, dažādām elektronikas ierīcēm un citām lietām. Līdz ar ceturto industriālo revolūciju un tehnoloģisko uzrāvienu ir jāapzinās, ka pārmaiņas notiks ļoti strauji. Bet laikmeta lidojumā spēs noturēties tikai tie uzņēmumi, kuros ikviens strādājošais – sākot no ierindas darbinieka līdz pat augstākajai vadībai – apzināsies, ka pārmaiņas nav drauds, bet gan personiska un kolektīva iespēja augt, kļūt spēcīgākiem un jau šodien radīt to produktu, kuru patērētājs un tirgus kopumā pieprasīs rīt vai parīt. Krīze var kļūt par konkurences priekšrocību, ja uzņēmums ātrāk par citiem spēj transformēt savus produktus un pakalpojumus.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.