Foto: LETA
Februārī cenu kāpums bija relatīvi mērens – patēriņa cenas vidēji ir pieaugušas par 0.3%, tādējādi gada inflācija jau ir sasniegusi 4%. Galvenais inflācijas dzinējs ir pārtikas sadārdzinājums, ko ietekmē gan lauksaimniecības preču un naftas cenu kāpums pasaules tirgos, gan janvārī palielināto nodokļu efekts. Turpinājās degvielas cenu pieaugums, kaut arī to nedaudz ierobežoja cenu kritums februāra sākumā. Diemžēl jāatzīmē, ka sāk veidoties inflācijas gaidas, ko veicina gan ārējie notikumi, gan visai neprognozējama nodokļu politika, gan arī paziņojumi par energoresursu tarifu kāpumu šogad.

Protams, galvenais jautājums ir, vai pēdējos mēnešos novērotais straujais cenu pieaugums saglabāsies kā pastāvīga tendence, vai tas ir tomēr vairāku faktoru saspīlējums un ar laiku inflācija norimsies? Lai atbildētu uz šo jautājumu, pirmkārt, vēlreiz jāatzīmē, ka šoreiz tā nav pieprasījuma, bet gan piedāvājuma faktoru dzīta inflācija. Līdz ar to, cenu pieaugumu daļēji ierobežo vēl joprojām vājā iedzīvotāju pirktspēja. Protams, mēs nevaram ietekmēt naftas vai graudu cenas pasaulē, bet ņemot vērā vājo pieprasījumu, teorētiski ražotājiem un tirgotājiem ir salīdzinoši ierobežotas iespējas nepamatoti celt cenas. Diemžēl tas strādā tikai tajās jomās, kur ir novērojama augsta konkurence, tādejādi pašlaik ir ļoti svarīgi pievērsties konkurences jautājumiem, it īpaši tirdzniecības sektorā.

Runājot par pārtikas un naftas cenām pasaulē, jāatzīmē arī, ka tagad to kāpumu vairāk ietekmē īstermiņa faktori – ģeopolitiskais saspīlējums, dabas katastrofas, lielas spekulācijas finanšu tirgos u.c. Tādējādi, ir liela iespējamība, ka pastāvot labvēlīgiem laika apstākļiem, kā arī stabilizējoties situācijai Tuvajos Austrumos, naftas un lauksaimniecības preču cenu spiediens varētu atslābt. Bet tuvākajos mēnešos esošās tendences turpināsies, un līdz vasarai gada inflācija Latvijā varētu tuvināties 5% līmenim.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!