Pēdējā pusgada laikā gada inflācijas līmenis Latvija svārstījies 4,5-5% intervālā un visdrīzāk tāds saglabāsies līdz gada beigām. Savukārt, nākamajā gadā jau varam sagaidīt pakāpenisku gada inflācijas samazinājumu, par ko liecina daži faktori.
Pirmkārt, šķiet, ka 2012.gadā, atšķirībā no iepriekšējiem, nav sagaidāms nodokļu sloga pieaugums un tā radītais spiediens uz cenām.
Otrkārt, pasaules ekonomikas palēnināšanās un globālas recesijas riski ļauj sagaidīt, ka nebūs novērojams lauksaimniecības preču sadārdzinājums un naftas produktu cenu pieaugums pasaules tirgos un, līdz ar to neradīsies spiediens uz pārtikas un degvielas cenām Latvijā. Tomēr būtiski atzīmēt, ka kopumā degvielas un lauksaimniecības preču cenu dinamikas atkarība no situācijas pasaule Latvijā ir grūti prognozējama, jo to ietekmē arī valūtu kursu svārstības.
Piemēram, ja ASV dolāra vērtība pret eiro stiprināsies, tas nozīmēs arī dārgāku degvielu un importētās lauksaimniecības preces Latvijā, ja pat cenas šīm precēm pasaules tirgos nemainītos. Turklāt nekur nav izzudis jautājums par nepietiekamu konkurenci, kas atsevišķās nozarēs varētu ierobežot godīgāku cenu veidošanās mehānismu. Tāpat nedrīkst aizmirst, ka mūsdienās izejvielu cenas nosaka ne tikai pieprasījums un piedāvājums, to ietekmē arī spekulācija fondu tirgos. Tāpēc, pat pastāvot lejupslīdei lauksaimniecības un naftas preču cenās, īstermiņa svārstības varētu būt visai ievērojamas.
Ja kopumā šogad gada inflācija būs ap 4,5%, tad nākamajā gadā tā varētu mazināties līdz 2,7%. Liela varbūtība, ka arī cenu pieaugums būs mazāks, bet jārēķinās, ka šis scenārijs balstās uz pieņēmumu par Eiropas ekonomikas ieslīgšanu jaunā recesijā, nevis uz cerībām, ka pie vidēji labvēlīgas ekonomiskās situācijas Eiropā un Latvijā, mēs spēsim gūt būtiskus panākumus inflācijas apkarošanā pašmājās.