Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Dzīvojot nemitīgā pārmaiņu periodā, uzņēmēji šobrīd katru dienu sastopas ar izaicinājumiem. Lielākais no tiem – energoresursu cenu kāpums.

Kas veido produkta cenu?

Lai saprastu, ar kādiem izaicinājumiem sastopas teju katrs ražotājs, ir svarīgi uzskaitīt faktorus, kas veido produkta cenu. Akupresūras paklājiņu ražotāja "Pranamat ECO" produkcijas cenu primāri veido izejmateriāli, kas ar attiecīgo sertifikāciju pieejami tikai Eiropā. Tas nozīmē, ka "Pranamat ECO", būdams Latvijas uzņēmums, produkta kvalitātes saglabāšanai nevar izvēlēties Ķīnā ražoto materiālu bez sertifikācijas, bet ar teju piecas reizes zemāku cenu nekā Eiropā. Līdz ar to uzņēmumiem Latvijā ir grūti konkurēt ar izejvielu cenām, kas sadārdzina produkta gala cenu.

Vēl viens faktors, kas veido produkta cenu, ir ne tikai ražotā produkta materiālu sertifikācija, bet arī uzņēmuma sertifikācijas, apliecinot, ka ražošanas process un produkti ir atbilstoši noteiktajiem standartiem, kas attiecināmi uz cilvēku veselību un vidi. Šāda sertifikācija ir jāatjauno katru gadu, tādēļ to skaita kā vienu no cenu veidojošajām kompontentēm.

Trešā komponente ir algas, nodokļi un cīņa pret produktu pakaļdarināšanu. Tāpat kā izejmateriālu cenu, arī algas Latvijā nevar salīdzināt ar tām, kādas darbinieki saņem, piemēram, Āzijas valstīs, kur tās ir ievērojami zemākas. Tieši tāpēc šīs valstis uzskata par labām ārpakalpojuma vietām produktu ražošanā. Savukārt, jo vairāk cilvēku izvēlas produkta pakaļdarinājumu, jo vairāk pret to ir jācīnās, un tādējādi vairāk paaugstinās oriģinālā produkta cena.

Energoefektivitātes uzlabošanas rīcības plāns jau maijā

Tomēr produkta gala cenu veido arī ražošanā patērētās enerģijas izdevumi. Jau šī gada pavasara noslēgumā, apzinoties neizbēgami sarežģītu ziemas periodu, "Pranamat ECO" izstrādāja rīcības plānu. Uzņēmums vērsās pie valsts attīstības finanšu institūcijas "Altum", lai uzzinātu par atbalsta iespējām uzņēmējiem energoresursu cenu krīzes laikā. Uzzinot, ka šāda programma vēl tiks izstrādata trīs mēnešu laikā, uzņēmums secināja – lai ziemā spētu turpināt darbu, gaidīt nevar. Tā kā granulas tobrīd bija lētākais kurināmais, jau maijā tika pasūtīts granulu katls, kā arī iegādāts attiecīgs daudzums granulu. Tas uzņēmumam ļāva saglabāt iespējami zemas izmaksas par siltumenerģiju šajā ziemā.

Lai uzņēmums varētu turpināt savu darbību arī nākamgad, neceļot produktu cenas, vasarā tika nosiltināts jumts, uzstādīti saules paneļi un boileri, kuri silda ūdeni ar saules enerģiju. Tā līdz pat oktobrim uzņēmums izmantoja ražošanā ūdeni, kas tika 100% sildīts ar saules enerģiju. Uzstādītie saules paneļi ļauj būt neatkarīgākiem no elektroenerģijas cenām, tomēr, lai spētu ražot tikai no saules paneļiem iegūstamās enerģijas, paneļu ir nepieciešams krietni vairāk. Lai to izdarītu, nepieciešama atļauja no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), kas prasītu vēl ilgāku laiku, taču rīkoties vajadzēja proaktīvi.

Atslābt vēl nevar

Elektroenerģijas cenu kāpums un inflācija kopumā noveda pie strauja pirktspējas krituma. Teju visās Eiropas valstīs cilvēku spēja iegādāties uzņēmuma produktus kritās, tādēļ komanda atkal meklēja risinājumus, kā situāciju labot – šoreiz izeja no tās bija pārorientēšanās uz ASV, lai izbalansētu tirgu un negūtu zaudējumus. Tas nenozīmēja, ka darbs pie Eiropas valstu tirgus mazinājās, bet gan pretēji – uzņēmums turpināja cīnīties par darbības turpināšanu.

Ir skaidrs, ka cenas paaugstināšana nebija risinājums, vismaz Latvijas tirgū. Lai arī uzņēmumam ir lepnums, ka produkts tiek ražots Latvijā, bieži aiz šī gandarījuma stāv ražotāja cīņa par turpmāku pastāvēšanu. Vairums Latvijas uzņēmēju atbilstošu atbalsta programmu no valsts vēlējās saņemt jau maijā, kas būtu palīdzējis izstrādāt ražotājiem jaunus nepieciešamos risinājumus energoefektivitātei.

Ņemot vērā šī brīža situāciju, nekas nav paredzams, tomēr ražotājam vēl joprojām ir svarīga cenu stabilitāte, lai uzņēmums spētu laicīgi organizēt biznesa procesus. Un, protams, lai atbalsts energoresursu cenu krīzes laikā būtu ne tikai mājsaimniecībām, bet arī uzņēmējdarbības nozarei. Valsts ekonomika ir kā viens cikls. Jo vairāk tiks atbalstīti Latvijas ražotāji un iegādāta šeit ražotā prece, jo vairāk iegūs kopējā ekonomika, kas savukārt ļaus palīdzēt atkopties un saglabāt stabilitāti valsts ekonomikai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!