Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone stāstīja, ka visefektīvākie risinājumi ēnu ekonomikas mazināšanā ir preventīvie pasākumi. Respektīvi, tie uzņēmumi, kas ir nonākuši VID redzeslokā, vispirms tiek uzrunāti, un tiem tiek dota iespēja laboties.
Tajā pašā laikā VID vadītāja norādīja uz vairākiem citiem ēnu ekonomikas apkarošanas risinājumiem, kas vairāk saistīti ar likumdošanu, nevis izmaiņām nodokļu likmēs. Kā piemērus Pētersone minēja nepieciešamību sakārtot jautājumu par autorlīgumiem un valsts sociālajām iemaksām. "Ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmēm optimizācijas nav novērotas, jo šī likme visiem ir viena, turpretī atšķiras valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas," piebilda VID ģenerāldirektore.
Tāpat, pēc Pētersones teiktā, Latvijā ir ļoti daudz biedrību, kas pēc būtības nemaksā uzņēmuma ienākuma nodokli, bet nodarbojas ar saimniecisko darbību. "Tas kropļo tirgu. Bet nomainīt šo formu nevaram savādāk, kā likumdevējs ir paredzējis - caur tiesu. Bet ir atsevišķas lietas, ko esam iniciējuši, un tās vajadzēt sakārtot, lai nekropļotu konkurenci," atzina Pētersone.
Viņa uzsvēra, ka VID ieskatā aplokšņu algu maksāšana ir ļoti rupjš pārkāpums. Tāpēc VID vēlas panākt, ka personai, kas organizē aplokšņu algu izmaksu un sadali, ir jāuzņemas kriminālatbildība. VID ir ticies ar Ģenerālprokuroru, lūdzot izskatīt grozījumus Krimināllikumā, paredzot atbildību par izvairīšanos no nodokļu nomaksas virs piecām minimālajām mēnešalgām, tādējādi samazinot patlaban noteiktās 50 minimālās algas.
"Ir neiespējami pieķeru aplokšņu algu maksātāju ar patlaban noteikto normu par 50 minimālo algu sarēķināšanu. Gadā var konstatēt divus trīs šādus gadījumus. VID vēlas noteikt, ka krimināli tiek sodīta amatpersona kā fiziska persona. Pie šī jautājuma strādājam kopā ar Saeimas deputātu Andreju Judinu (V), bijušo VID ģenerāldirektoru Kārli Ketneru un citiem ekspertiem," informēja Pētersone.
Bijušais Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu politikas jautājumos, patlaban SIA "Philip Morris Latvia" korporatīvo attiecību vadītājs Juris Stinka, vērtējot VID priekšlikumus ēnu ekonomikas apkarošanā, atzina, ka priekšlikumi ir saprātīgi, taču ir skaidrs, ka šī pieeja nenodrošinās būtisku izrāvienu ēnu ekonomikas apkarošanā.
Tajā pašā laikā Stinka piekrīt, ka situāciju ar ēnu ekonomiku ātrāk mainītu sodu piemērošana. "Nesen iepazinos ar pētījumu, kurā bija minēts, ka Latvijā reāli cietumsodu par nodokļu nemaksāšanu kopumā izcietuši mazāk nekā desmit cilvēki. Tā kā šādas lietas gadā tiek ierosinātas simtiem, nav brīnums, ka cilvēki turpina nemaksāt nodokļus un nodarboties ar kontrabandu," atzina uzņēmējs.
Pēc Stinkas domām, ēnu ekonomikas apkarošanu nevar skatīt atrauti no nodokļu politikas un tieslietu jomas.
Arī būvuzņēmuma SIA "Merks" valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš uzskata, ka ir krimināli jāsoda tie, kuri organizē aplokšņu algu izmaksu - ne tikai uzņēmuma īpašnieki, bet arī tie, kas ar to reāli nodarbojas. "Ēnu ekonomika ir jāapkaro pietiekami brutāli un jāveicina laba sadarbība starp VID un tiesu varu. Svarīgi ir nevis identificēt potenciālo vainīgo, bet viņu arī ātri notiesāt," uzsvēra Ozoliņš.
"Merka" vadītājs uzskata, ka tāpat kā par braukšanu dzērumā, arī par nodokļu nemaksāšanu ir jāliek cietumā. "Pietiktu ar sešiem mēnešiem. Šāda pieeja būtu efektīva," piebilda Ozoliņš.
Arī "SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra" direktors Arnis Sauka uzskata, ka nodokļu nemaksātāji būtu jāsoda stingrāk, un, viņaprāt, cietumsods būtu labs risinājums.
"Piecus septiņus gadus, kopš pētu ēnu ekonomiku, esmu uzsvēris, ka ir jāzina, kas uzņēmumam būs par to, ka viņš dara kaut ko nelegālu. Piedāvājums sešus mēnešus sēdēt cietumā ir fantastisks, jo kurš gan gribēs sēdēt cietumā. Ja var ielikt cietumā par dzeršanu, tad jāvar arī par nodokļu nemaksāšanu," uzskata Sauka.
Jau ziņots, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) rosina izmaiņas vairākos likumos ēnu ekonomikas apkarošanai, tostarp noteikt atbildību par aplokšņu algas saņemšanu arī darba ņēmējam.
Krimināllikumā efektīvas problēmas risināšanai saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem aplokšņu algu jomā VID rosina mainīt nodarīto zaudējumu apjomu no 50 minimālajām algām uz piecām minimālajām algām.
VID rosina sākt arī diskusiju par citiem jautājumiem, piemēram, izvērtēt iespēju nepiemērot soda sankcijas nodokļu maksātājiem - fiziskām personām, kuras pēc VID atgādinājuma par pienākumu reģistrēt saimniecisko darbību ir reģistrējušas saimniecisko darbību.
