Foto: LETA
Patlaban neviens nav gatavs iegādāties "Parex banku" par summu, ko tajā ir ieguldījusi valsts, pastāstīja "Parex bankas" valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.

Viņš uzsvēra, ka bankas "Citadele" un "Parex banka" pašlaik ir pilnīgi atsevišķas struktūras, kurām vairs nav nekā kopīga, un līdz ar to arī šo divu banku pārdošanas stratēģijām ir jābūt pilnīgi atšķirīgām.

"Banka "Citadele" ir pilnīgi jauna banka, kas ir sākusi strādāt 1.augustā un kas ir jāpozicionē kā pelnoša pilna spektra pakalpojumu banka ar labu franšīzi Eiropas Savienībā. Savukārt "Parex" ir risinājumu banka. Pašlaik es nevaru iedomāties nevienu investoru, kas par šo banku piedāvātu kaut tuvu tai vērtībai, ko mēs gatavojamies atgūt ar laiku. Varbūt šī interese ir jāpārbauda, un varbūt mēs to arī pārbaudīsim, taču tas nenotiks pirms sindicētā kredīta atdošanas, jo pirms šī lielā naudas daudzuma izmaksas nekas nopietns netiks piedāvāts," sacīja Gviljams.

"Parex bankas" vadītājs norādīja, ka viņa pieredze, vairāk nekā 20 gadu darbojoties risinājumu banku jomā, liecina, ka, pārdodot aktīvu nekavējoties, vidēji var atgūt 20% no sākotnējās aktīvu vērtības. "Tomēr mēs ticam, ka piecu sešu gadu laikā, savācot, uzpulējot un pārdodot aktīvus, šo vidējo rādītāju var būtiski pārsniegt. Patiesībā tas, kas ir svarīgi, ir naudas atgūšana, ko valdība tālāk var izmantot skolām, slimnīcu celšanai vai citiem mērķiem," klāstīja Gviljams.

Viņš vienlaikus atzina, ka pasaulē pašlaik ir arī pieprasījums pēc sliktajiem kredītiem, taču šīs jomas galvenie dalībnieki neskatās uz Latviju kā uz pirmo un iekārojamāko mērķi. "Apetīte ir pēc tiem kredītiem, kur aktīvus var realizēt viegli. Tas, kas viņus interesē, ir, cik ātri varēs dubultot naudu, kas pašlaik ir jāsamaksā, pārņemot sliktos kredītus un pārdodot aktīvus nākotnē. Viņi meklē naudu. Tādēļ ir jautājums, kādēļ valstij šī nauda būtu jādod citiem, ja šeit jau ir menedžmenta komanda, kas var izdarīt to pašu. Tad kādēļ vajadzēja veikt sadalīšanu, ja šī nauda vienalga tiek atdota kādam citam?" jautāja Gviljams.

Viņš klāstīja - jo tuvāk nāks 2017.gads, kad jānoslēdzas bankas restrukturizācijai, jo aktīvi būs savstarpēji saistītāki ar Latviju un tie būs interesantāki kādam, lai tos iegādātos kā kopīgu aktīvu portfeli savām vajadzībām. Vienlaikus Gviljams minēja, ka "Parex banka" netiks pirkta kā banka, bet tiks pirkts šis aktīvu kopums.

"Mēs ceram, ka līdz tam laikam, ja valdība izlems "Parex banku" pārdot, aktīvu vērtība būs augstāka, starpība ar potenciāli kādreiz par tiem saņemamo summu būs mazāka un līdz ar to mazāks būs prom atdodamās naudas daudzums. Ir grūti pateikt, vai tas būs nākamgad, aiznākamgad vai vēlāk. Pašlaik pilnīgi noteikti neviens nav gatavs iegādāties "Parex banku" par summu, ko tajā ir ieguldījusi valsts, pat ja atrēķina jau mūsu atgūtās summas. Tāda piedāvājuma nav," informēja Gviljams.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!