Foto: LETA
Misūri universitātes ekonomikas zinātņu profesors Maikls Hadsons un starptautiskās politiskās ekonomikas pētnieks, profesors Džefrijs Sommerss uzskata, ka Latvijas tautsaimniecība kopumā ir pārāk vāja, lai izturētu paaugstināto nodokļu slogu, kas šobrīd ir lielāks nekā attīstītajās Rietumvalstīs. Ekonomisti iesaka mainīt nodokļu politiku un nesteigties ar eiro ieviešanu.

Šādu viedokli pētnieki pauduši "Reform Task Force Latvia" (RTFL ) rīkotajā tiešsaistes publiskā diskusijā par eiro ieviešanas problemātiku Latvijā 2014. gadā, portālu "Delfi" informēja RTFL prezidents Armands Strazds.

Hadsons diskusijā skaidroja, ka Latvijas problēma ir nodokļu sistēmā. "Latvijas tautsaimniecība kopumā ir pārāk vāja, lai izturētu paaugstināto nodokļu slogu, kas šobrīd ir lielāks nekā attīstītajās Rietumvalstīs. Nodarbinātības nodokļi ir jāsamazina, tai vietā, piemērojot lielākas nodokļa likmes nekustamajiem īpašumiem un dabas resursiem", skaidroja Hadsons.

Latvijas pievienošanās eiro zonai nozīmētu pilnīgu valsts monetārās politikas neatkarības zaudēšanu, ko Somers nodēvēja par "lielu upuri" no valsts puses un parādsaistību uzkrājumu pieaugumu. Latvijas kontroles zudums pār savu monetāro politiku – tā būtu ar ES likumiem regulēta vienota investīciju politika, kur valstij nebūtu ietekmes brīvi noteikt prioritātes, uzskata Somers.

Latvijas valdības līdzšinējā nemainīgā nostāja, neatkarīgi no makroekonomiskā klimata un iekšējā tirgus stāvokļa, Latviju virzīt uz eiro zonu, pēc RTFL ekspertu domām ir izskaidrojama visticamāk ar nekompetenci.

Hadsons un Sommers aicināja Latviju sekot attīstīto valstu kā Vācija, Lielbritānija, un ASV piemēram, ekonomikas stabilizācijai nekavējoties mainīt nodokļu politiku, un atkārtoti izvērtēt Latvijas nepieciešamību pievienoties eiro zonai.

Strazds atgādināja, ka kopš 2008. gada oktobra Latvijas Banka gada laikā zaudēja apmēram 1,7 miljardu eiro ārvalstu rezervju, aizstāvot lata piesaisti eiro. "Proti, 3,7 miljardi latu rezervju, pieskaitot 1,5miljardu latu pamatnaudas un vēl 66 miljoni latu procenti gadā. Gandrīz 1,5 miljardi latu likviditātes pārpalikums ir iesaldēts Valsts Kasē, ko veido Starptautiskā Valūtas fonda ierobežojumi. Piesaistes izmaksas kopumā sastāda 7,3 miljardus latu," atgādināja Strazds.

RTFL dibināta 2009.gadā pēc vairāku Latvijas un starptautiski atzītu ārvalstu augstskolu mācībspēku, juristu, politoloģijas un ekonomikas ekspertu iniciatīvas. Izveidota arī interneta vietne www.rtfl.lv, kur paust un apvienot pasaules līmeņa speciālistu viedokļus un publikācijas par sociālajām, ekonomiskajām un politiskajām norisēm Latvijā pēdējo 20 gadu laikā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!