Valsts atbalsts biodegvielas ražotājiem 67,2 miljonu latu apmērā nav attaisnojies, otrdien žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Ministrs stāstīja, ka programmas "Biodegvielas ražošana un lietošana Latvijā (2003-2010)" mērķis bija nodrošināt, ka biodegviela sasniedz 5,75% no 2010.gadā tirgū laistās degvielas pašu patēriņam, tomēr faktiski biodegvielas īpatsvars kopējā tautsaimniecībā un degvielas tirgū 2010.gadā bijis 2,96%.
Tāpat bija plānots, ka līdz 2010.gadam tiks saražots 75 000 tonnu biodegvielas, tomēr faktiski tika saražotas 58 283 tonnas, no kurām lielākā daļa - 39 451 tonna - tika eksportēta, ko neparedz sākotnējā ideja par atbalsta piešķiršanu nozarei, jo saražotā biodegviela bija paredzēta vietējam patēriņam. "Ja puse izejvielu tiek iepirkta ārzemēs, lielākā daļa saražotās biodegvielas tiek eksportēta uz ārzemēm, bet katrs saražotais biodegvielas litrs tiek subsidēts no valsts budžeta, protams, ka tas ir ļoti rentabls bizness," sacīja Pavļuts.
Pavļuts informēja, ka tiešais valsts atbalsts programmas gaitā kopumā bijis 67,2 miljoni latu, tomēr, programmai noslēdzoties, biodegvielas ražotāji nav spējuši nodrošināt biodegvielas konkurētspēju bez valsts atbalsta. "Valsts atbalsts nav samērīgs ar nozares pienesumu ekonomikai, turklāt nodokļu ieņēmumi no nozares, iespējams, pat ir ar mīnusa zīmi," secināja ministrs.
Atbildot uz medijos izskanējušiem nozares pārstāvju pārmetumiem, ka nozare bez valsts atbalsta nevarēs pastāvēt, Pavļuts skaidroja, ka, neskaitot tiešu valsts atbalstu 67,2 miljonu latu apmērā, par netiešu atbalstu, kas joprojām ir spēkā, uzskatāms arī 2009.gada 1.oktobrī ieviestais 4,5%-5% biodegvielas obligātais piejaukums fosilajai degvielai, kā arī samazinātās akcīzes nodokļa likmes benzīnam ar etilspirtu (bio 5%), benzīnam ar etilspirtu (bio 85%), dīzeļdegvielai (bio 5%-30%), dīzeļdegvielai (bio vismaz 30%) un biodīzeļdegvielai.
Pavļuts secināja, ka nozare ar valsts atbalstu nav spējusi nostāties uz savām kājām, un uzsvēra - ja nozare strauji nemainīsies laikam līdzi, pēc dažiem gadiem tā beigs pastāvēt.
Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi koncepciju ar trim variantiem par turpmākiem atbalsta instrumentiem nozarei, kas nosūtīta biodegvielas ražotājiem un tuvākajā laikā tiks iesniegta izskatīšanai valdībā.
Pirmais variants paredz saglabāt obligāto biodegvielas piejaukumu fosilajai degvielai - 5% dīzeļdegvielai un 5% benzīnam. Tāpat tiek saglabāts esošais akcīzes nodokļa atbrīvojums "bio" piejaukumam, kas lielāks par 30% periodā līdz 2014.gada 31.decembrim. Šis variants arī paredz, ka biodegvielas ražotāji laika posmā no 2012. līdz 2014.gadam saņem valsts atbalstu par saražoto biodegvielu, kas atbilst ilgtspējības kritērijiem - EM aprēķinājusi, ka no 2012.gada līdz 2014.gadam katru gadu būtu nepieciešams novirzīt no akcīzes nodokļa ieņēmumiem no 5,1 miljona latu līdz 8,5 miljoniem latu.
Otrs variants arī paredz saglabāt obligāto biodegvielas piejaukumu fosilajai degvielai - 5% dīzeļdegvielai un 5% benzīnam. Tāpat tiek saglabāts esošais akcīzes nodokļa atbrīvojums "bio" piejaukumam, kas lielāks par 30% periodā līdz 2014.gada 31.decembrim. Savukārt atbalsts uzņēmumiem tiek noteikts atbilstoši uzrādītajiem siltumnīcas gāzu emisiju ietaupījumiem. Arī šajā variantā no 2012. līdz 2014.gadam katru gadu būtu nepieciešams novirzīt no akcīzes nodokļa ieņēmumiem no 5,1 miljona latu līdz 8,5 miljoniem latu.
Savukārt trešais variants paredz palielināt obligāto biodegvielas piejaukumu fosilajai degvielai - līdz 7% dīzeļdegvielai un līdz 7% benzīnam no 2015.gada. Tāpat tiek saglabāts esošais akcīzes nodokļa atbrīvojums "bio" piejaukumam, kas lielāks par 30% periodā līdz 2014.gada 31.decembrim. Sākot ar 2015.gadu, noteikts papildu atbalsts akcīzes nodokļa atbrīvojuma veidā arī par biodegvielas piejaukumu zem 30%. Tāpat pēc 2015.gada jāizstrādā nosacījumi tiešajam atbalstam otrās paaudzes biodegvielu ražošanai vai ilgtspējas kritēriji atbilstošai biodegvielai.
Atšķirībā no pirmā un otrā varianta trešajā variantā nav nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi, tomēr īstermiņā pastāv risks, ka biodegvielas ražošanas pārtraukšanas gadījumā valsts budžets varētu zaudēt 6-7 miljonus latu.
SIA "Bio-Venta" valdes priekšsēdētājs Arnis Janvars iepriekš biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja, ka Latvijas valdība nedod skaidru atbildi biodegvielas nozares nākotnei un šāds dubultstandarts, kas izpaužas mutiskā atbalstā, bet praktiskā bezdarbībā, rada nopietnas problēmas vietējiem biodegvielas ražotājiem.
Viņš skaidro, ka patlaban, kad notiek "Enerģētikas stratēģijas 2030" apspriešana, svarīgi ir ne tik daudz koncentrēties uz jaunu virzienu attīstīšanu, kuru ekonomiskais izdevīgums nav pierādīts, bet radīt priekšnoteikumus un attīstīt enerģētikas sektorā jau strādājošās nozares un uzņēmumus.
No sagatavotajiem stratēģijas variantiem izrietot piedāvājums fosilo autodegvielu aizstāt ar alternatīvo degvielu, taču, ja tikšot iznīcinātas rūpnīcas, neskaidri ir jautājumi - kas un kā to saražos Latvijā vai arī tā tiks pirkta no ārvalstu partneriem.
Janvars uzsver, ka biodegvielu ražojošo uzņēmumu sekmīgai darbībai un attīstībai salīdzinājumā ar citiem Eiropas Savienības (ES) ražotājiem traucē nevienlīdzīgie konkurences nosacījumi. Lielākā daļa ES valstu atbalsta savus ražotājus, jo ES normatīvie akti to rosina darīt līdz 2014.gadam. Tā kā Latvijas biodegvielas ražotāji strādā vienotā ES tirgū, šī situācija ir radījusi nopietnas problēmas visai nozarei.
Patlaban Latvijai ir saistoša ES direktīva, kura nosaka, ka līdz 2020.gadam atjaunojamās enerģijas īpatsvaram degvielas tirgū jāsasniedz 10%. Pagaidām Latvija sasniegusi tikai 3,57%, un bez tālākas valsts politikas attīstības šos mērķus sasniegt nebūs iespējams, ja steidzami netiks meklēti risinājumi.
"Pieaug risks, ka jau tuvākajā laikā tiks apturēta vairāku rūpnīcu darbība Latvijā, tādējādi radot zaudējumus ne tikai biodegvielas ražotājiem, bet arī neskaitāmām zemnieku saimniecībām un visbeidzot - patērētājiem," uzsver uzņēmējs.
Līdzīgu viedokli iepriekš paudis Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas prezidents Daumants Znatnajs, kurš norādījis, ka biodegvielas nozarei patlaban ir vajadzīgs ātrs, skaidrs un saprotams lēmums no EM puses par valsts politiku attiecībā uz tās tālāko attīstību īsākā termiņā, nevis līdz 2030.gadam, kā tas noteikts dokumentā "Enerģētikas stratēģija 2030".