Vispārējais pesimisms par valstī notiekošo spiež uzņēmējus domāt par ļoti piezemētām lietām, nevis par sadarbības veidošanu un sociālo dialogu, secināts Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izdevumā "Nozaru sociālā dialoga analīze".
LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone skaidroja, ka sociālais dialogs ir sarunu process, kurā līdzvērtīgi piedalās sociālie partneri - darba devēji un darba ņēmēji. Tā mērķis ir veicināt sadarbību starp sociālajiem partneriem un panākt abpusēju vienošanos, tādējādi nodrošinot sociālo mieru un ekonomikas attīstību valstī.
Analizējot sociālo partneru iesaistīšanos dažādu nozaru jomās, LDDK secinājusi, ka visās formās un līmeņos tā ir nepietiekama. Daļēji to varētu izskaidrot ar savstarpējo neinformētību un neieinteresētību, taču pamatā tā tomēr ir neizpratne par sociālo partneru nozīmi, vietu un lomu, kā arī neuzticība starp iespējamiem partneriem dažādu - politisko, sociāli kulturālo, ekonomisko u.c. - iemeslu dēļ.
"Tas varētu būt izskaidrojams ar sociālo partneru un nozaru institūciju vājo sadarbību, kā arī vājo sadarbību starp nozarēm, jo tā vēl joprojām ir jauna sadarbības forma, kāda neeksistēja iepriekšējā sistēmā. Tāpēc nepastāv stabili sadarbības mehānismi, kas būtu atbilstoši dinamiskajām sabiedrības vajadzībām," norādīts pētījumā.
Balstoties uz pētījumā veikto analīzi, kā galvenie sociālo dialogu kavējošie apstākļi minēti mazattīstītā darba ņēmēju (arodbiedrību) pārstāvniecība sociālajā dialogā, darba devējiem un pašvaldības darbiniekiem, kā arī sabiedrībai kopumā ir nepietiekama izpratne un zināšanas par sociālo dialogu. Savukārt teritorijās, kurās nav izveidojušās veiksmīgas uzņēmēju apvienības, uzņēmējiem nav pietiekami spēcīgas motivācijas vai trūkst izpratnes par darba devēju apvienojošas organizācijas izveides lietderību.
Tāpat kā iemesls minēts fakts, ka nav izveidojušās pēctecības tradīcijas - konsultatīvās padomes un komisijas darbojas pašvaldības sasaukuma termiņā un tiek veidotas
no jauna. Kā arī ir nepietiekama informācijas aprite un komunikācija realizējas vājā sociālā dialoga dalībnieku sadarbībā gan nozaru, gan starp nozaru griezumā. Būtisks faktors minēts arī vispārējais pesimisms par valstī notiekošo spiež uzņēmējus domāt par ļoti piezemētām lietām, nevis par sadarbības veidošanu un sociālo dialogu.
Lai sekmīgi risinātu sociālo dialogu un veidotu labvēlīgu pamatu sociālai partnerībai nozaru līmenī, LDDK iesaka nodrošināt sociālā dialoga atpazīstamību un informētību par tā būtību un nozīmi visā sabiedrībā kopumā, pilnveidot sociālās partnerības un popularizēt pozitīvo piemēru mērķauditorijā, it īpaši uzņēmumos, kuros nav sociālā dialoga. Tāpat ieteicams izveidot sistēmu, kas nodrošinātu pieredzes un zināšanu (problēmu un informācijas) pēctecību sociālā dialoga procesā un sniegtu iespēju nepieciešamās informācijas analīzei nozaru un jomu griezumā - informācijas apritē un komunikācijā ir jānodrošina sistēmiska pieeja.
Tāpat jāstiprina sociālo partneru loma normatīvu aktu ietvaros ar mērķi veicināt sociālo partneru iesaistīšanos sociālā dialoga veidošanā.
"Ņemot vērā sociālo un ekonomisko situāciju Latvijā, tuvāko gadu perspektīvā prioritāte partnerību izveidē vēršama uz nodarbinātības un biznesa attīstības jautājumiem. Labvēlīgas biznesa vides izveide, uzņēmējdarbības stimulēšana un atbalsts, kā arī kvalificēta darbaspēka saglabāšana būs priekšnosacījums Latvijas spējai atjaunot ekonomiku un iekļauties globālajā konkurētspējā," norāda LDDK.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
