Decembra mazumtirdzniecības dati pieder pie otrās kategorijas. Kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums pret novembri sezonāli izlīdzinātajos samazinājās par 2%. Strauji kritās noiets divās nozīmīgās preču kategorijās, kas ir tipiskas ilglietošanas preces — mēbeļu pārdošana kritās par 11.9%, bet audio un video ierīču — par 9.1%. Vairāk nekā par desmito daļu kritās arī sporta preču pārdošana, ko varētu izskaidrot ar slēpošanas sezonas sākuma aizkavēšanos.
Drusku atšķirīgu rezultātu varēja gaidīt vairāku iemeslu dēļ. Decembrī Krājbankas klienti pēc izbīļa brīža saņēma atpakaļ savu naudu. DNB Latvijas barometra dati (kurus vāc mēneša otrajā pusē, tātad iepirkšanās sezonas kulminācijā) uzrādīja strauju noskaņojuma uzlabošanos. Gan decembrī, gan janvārī ir turpinājuši uzlaboties patērētāju un tirgotāju noskaņojuma indeksi Eiropas Komisijas publicētajos noskaņojuma indeksos.
Visbeidzot, finanšu ministrija ziņo par labiem budžeta ieņēmumiem janvārī. Tātad viss it kā liecināja par to, ka pārdošanas apjomam decembrī vajadzēja augt, bet notika pretējais.
Kā jau daudzkārt atzīmēts, mēneša ietvaros ekonomikas indikatori mēdz lēkāt diezgan haotiski, taču loģikas skaidrība un cēloņsakarību skaistums mēdz izpausties ilgākos laika periodos. Tā kā īslaicīgas garastāvokļa svārstības vienā mēnesī var likt svārstam nošūpoties pretējā virzienā nākamajā mēnesī, tad ir pamats cerēt, ka viss iepriekš teiktais būs izpaudies mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumā janvāri.
Turklāt šodien publicētie noskaņojuma dati par janvārī rāda, ka konjunktūra uzlabojusies arī ekonomikā kopumā un vismaz tuvākajā nākotnē saimnieciskā dinamika Latvijā būs viena no labākajām Eiropas valstu vidū. To apstiprina arī jaunākie dati par rūpniecības pasūtījumiem, to apjoms novembrī Latvijā pieauga straujāk nekā pārējās ES dalībvalstīs.
Decembra krituma rezultātā apgrozījums mazumtirdzniecības nozarē 4.ceturksnī kopumā nedaudz — par 0.9% samazinājās pret iepriekšējo ceturksni. Nav šaubu, ka arī pieauguma temps ekonomikā kopumā aizvadītājā ceturksnī ir krasi samazinājies, taču joprojām visdrīzāk ir bijis ar plus zīmi, bet pieaugums gada griezumā, pateicoties iepriekšējo ceturkšņu radītajai labajai bāzei, joprojām ir bijis tuvs 6%, kaut arī neapšaubāmi zemāks nekā 3.ceturksnī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
