No vienas puses, nekas traks nav noticis. Mazumtirdzniecības apgrozījums, oktobrī pret septembri samazinoties par 2,9%, ir nokrities līdz jūlija līmenim, esam zaudējuši divu mēnešu pieaugumu. Pieaugums gada griezumā joprojām ir 4,9%, nepārtikas preču (atskaitot degvielu) tirdzniecībā tas ir vairāk nekā divas reizes lielāks. Taču pēc notikumiem ar Latvijas Krājbanku cerības uz tirgotāju apgrozījuma pieaugumu novembrī un decembrī ir ļoti vājas, ja vien daļa patērētāju to nebūs uztvērusi kā pamudinājumu tērēt, kamēr nav par vēlu. Apgrozījuma krasā samazināšanās oktobrī vismaz ļauj cerēt, ka negatīvās pārmaiņas būs mērenas.
Likumsakarīgi, ka tirdzniecība ar nepārtikas precēm, atskaitot degvielu, ir bijusi apgrozījuma krituma iemesls, tāpat kā tā radīja straujo pieaugumu iepriekšējos šī gada mēnešos. Pārtikas tirdzniecība, kā jau ierasts, ir bijusi stabila un šoreiz pat absolūti, apgrozījums palicis tieši tāds pats kā iepriekšējā mēnesī.
Ne visās nepārtikas preču kategorijās bijis kritums, bez šaubām. Piemēram, strauji (par 4,4%) auga apģērbu un apavu tirdzniecība. Taču ir apakšnozares, kur kritums bijis ļoti krass, ar divciparu skaitli tas ir mērāms kosmētikas un grāmatu tirgotājiem, bet datoru tirdzniecība sarukusi pat par 26%. Tas ir nepārprotams signāls, ka pieaugošas nedrošības apstākļos mājsaimniecības un mazie uzņēmumi ierobežos investīcijas.
Nav šaubu, ka arī 4.ceturksnī, tāpat kā 3.ceturksnī Latvijas ekonomikas pieaugums gada griezumā būs spēcīgs, viens no labākajiem ES, taču izmaiņu virziens attiecībā pret iepriekšējo periodu (3.ceturksni) šobrīd jau ir ļoti grūti uzminams. Iespējams, ka astoņus ceturkšņus ilgušajai izaugsmei sekos periods, kurā notiks vājāka izaugsme pārmijus ar lejupslīdi atsevišķos ceturkšņos. Vismaz šoreiz pie tā varēsim vainot ārējus spēkus.