Foto: LETA
Optimālais risinājums nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" lietā būtu mierizlīgums starp abām pusēm, jo viena bez otras nevar iztikt, šādu uzskatu otrdien intervijā žurnālam "Lietišķā Diena" pauž valdības sarunām ar "airBaltic" otrā akcionāra "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS) nolīgto konsultantu "IBS Prudentia" partneris Jānis Lielcepure.

"Mēs nezinām, kāds būs šīs kompānijas liktenis – tas ir uzņēmuma vadības rokās. Akcionāri, tostarp valsts, var pieņemt dažādus lēmumus, bet uzņēmuma saimnieciskā darbība ir tikai vadības rokās," klāsta Lielcepure. Kā zināms, "airBaltic" prezidents un vienīgais valdes loceklis Bertolts Fliks vienlaikus ir arī "airBaltic" līdzīpašnieks, jo viņam pieder 50% BAS kapitāldaļu.

"Tādējādi es varu ieteikt tikai noslēgt mierizlīgumu starp valsti un privāto akcionāru – viens bez otra viņi tāpat iztikt nevar, un abām pusēm tas jāsaprot. Jācer, ka šī saprašana nenāks par vēlu," uzsver Lielcepure, kurš pārliecināts, ka vienošanos varētu panākt, ja abas puses viena otru respektētu un godīgi izturētos.

Komentējot Flika lomu "airBaltic" problēmās, Lielcepure norāda, ka "vienkārši viņš ir vienīgais valdes loceklis". "Bet viens cilvēks nedz var izveidot tik lielu kompāniju, nedz arī nogremdēt. Te runa ir par ilgstošu autoritāru darbības vai bezdarbības rezultātu," uzsver "Prudentia" partneris, atzīstot, ka tai pat laikā "airBaltic" ir izveidojies profesionālu speciālistu kolektīvs.

Lielcepure atzina, ka ekonomikas ministra Arta Kampara (V) pirms pāris mēnešiem paziņotais, ka "airBaltic" draud bankrots, "nebija labākais veids, kā risināt jautājumu, katrā ziņā to nevajadzēja darīt ar preses starpniecību". "Tajā pašā laikā Kampara paziņojums stimulēja laikus pievērsties samilzušās problēmas risināšanai," uzsver Lielcepure.

Jau ziņots, ka valdība par iespējām glābt finanšu grūtībās nonākušo nacionālo lidsabiedrību aktīvi lemj jau vairāk kā mēnesi. Pēdējā valdības sēdē ceturtdien valdība nolēma prasīt privātajam "airBaltic" akcionāram – BAS – garantijas par spējām palielināt aviosabiedrības pamatkapitālu, jo iepriekš finanšu konsultants "Prudentia" paziņoja, ka ir tikai čaula un tam nav naudas ieguldījumiem "airBaltic".

BAS pēc valdības pieprasījuma arī atklāja, ka ir otrais patiesais labuma guvējs šajā uzņēmumā. 50% BAS pieder Flikam, bet 50% - Bahamu salās reģistrētajai firmai "Taurus Asset Management", kurā kā patiesais labuma guvējs pieteicies Krievijas finansists Andrejs Rudeško, kurš arī apliecinājis BAS gatavību ieguldīt aviokompānijas pamatkapitālā aptuveni 50 miljonus latu. Otru daļu, proporcionāli savām akcijām, būtu jāiegulda valstij.

Valdība jau kopš augusta izskata vārākas lidsabiedrības glābšanas iespējas. Augusta nogalē valdība nolēma piedalīties aviokompānijas glābšanā - vai nu pilnībā pārņemot kompāniju valsts rokās, vai ieguldot vairākus miljonus latu pamatkapitālā -, taču izvirzot vairākus nosacījumus: ir jānomaina līdzšinējais kompānijas menedžments, tostarp Bertolts Fliks prezidenta amatā, un, ja lidsabiedrības akcionāru struktūra nemainās, tad ir arī jāgroza statūti un jāmaina akcionāra līgums, lai palielinātu valsts ietekmi kompānijā, un "airBaltic" jāsaglabā Rīga kā sava bāzes lidosta. Septembra sākumā valdība nolēma piedalīties pamatkapitāla palielināšanā.

"airBaltic" lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!