Latvija ir viena no nekompetentākajām valsts pārvaldēm Eiropas Savienībā. Pēc ekonomistu atzinuma, ekonomiskos procesus valstī nepārzina 99,93% valsts iedzīvotāju. Un žēl ka šajos atlikušajos 0.07 % neiekļaujas ne Saeima ne Finanšu un ekonomikas ministrijas.
Valsts labklājības līmeni pamatā nosaka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamā minimuma apmērs, tā ir naudas summa kas netiek aplikta ar nodokļiem . Valstis nosaka savu iedzīvotāju minimālo ienākumu lielumu, iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanai.
Neapliekamais minimuma lielums Eiropas valstīs ir noteikts dažādi ,2013 gadā lielākais bija Somijā 1341 Euro ,Īrijā 1252 Euro un zemākais neapliekamais minimums bija Bulgārijā 65 Euro un Latvijā 75 Euro un Eiropas Savienībā tas ir vidēji 750 Euro mēnesī. Daudzās pārticīgākajās valstīs kā Norvēģija, Vācija, Dānija , Šveice, Somija minimālās algas ka tādas nepastāv. Var pieņem par pamatu ka valsts ekonomiskā atpalicība ir tieši saistīta ar neapliekama (IIN) minimuma lielumu . Ja Latvijā, patēriņa un pakalpojumu cenas ir 80% no Eiropas Savienības līmeņa ,tad valstī neapliekamajam minimuma šobrīd vajadzētu būt 500 Euro
Minimālas darba algas lielumam nav būtiska sakara ar iedzīvotāju labklājību, to ietekmē tam piemērotais nodokļu slogs un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamā minimuma apmērs. Latvijas gadījumā minimālas algas palielināšanā gūs lielāku labumu valsts budžets ar papildus ieņēmumiem , divu miljonu Euro apmērā un ierēdņi, kuru darba samaksa ar koeficientu ir saistība ar minimālas darba algas lielumu. Pamatā jau ierēdņi jau ari lobē ar šo likumprojektu savas darba algas palielināšanai.
Palielinot minimālo darba algu līdz 360 Euro un samazinot par vienu procentpunktu Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmi , darba devējam palielināsies izdevumi par 49 Euro. Darba ņēmējs uz rokas saņems vairāk par 29 Euro un valsts budžets saņemts nodokļu veidā vairāk 20 Euro. Rezultātā vairāk cietīs tieši mazie uzņēmēji ,ražotāji un tirgotāji .Uzņēmumos, kuros tiek nodarbināti ap desmit darbinieku ,gada laikā izdevumi palielināsies par 5880 Euro.
Reģionos tā ir būtiska summa, lai kompensētu radušos izdevumus, uzņēmumiem būs jāpalielina savas produkcijas cenas .Daļa uzņēmumu kuri nespēs kompensēt radušos izdevumus tiks slēgti tie varētu būt vairāki tūkstoši mazo uzņēmumu .Jau šobrīd Krāslavas un Dagdas novadā vairāk par desmiti uzņēmumiem paziņojuši par savu uzņēmumu vai struktūrvienību likvidēšanu.
Simtiem strādājošo paliek bez darba. Neliels skaits darbinieku varētu reģistrēsies par mikrouzņēmējiem, bet palikušie bez darba būs spiesti pametis valsti .Un tie jau varētu būt pa visu valsti ap desmitiem tūkstošu darba spējīgo valsts iedzīvotāju.
Sakarā ar šo nejēdzīgo nodokļu sistēmu kas pastāv Latvijā ,ir liela darbaspējīgo iedzīvotāju emigrācija. Kura radīs problēmas ar pensiju izmaksām jau tuvākajā nākotnē. Pašreiz valstī saņem pensijas 577 063 valsts iedzīvotāju ,sabiedriskajā sektorā ir 286 872 darba vietas ,bet privātajā sektorā, tiešo nodokļu maksātāju, ir palicis vien 466 191.
