Ramona Rupeika-Apoga: Digitālā transformācija – mode vai nepieciešamība?
Foto: Publicitātes foto

Termins digitālā transformācija ir kļuvis par modes lietu, tas tiek lietots ļoti bieži un dažādos kontekstos. Bet vai visi to izprot vienādi: "Google Drive", "iCloud", "Dropbox", "LinkedIn", droni, blokķēdes un citas lietotnes, vai to izmantošana nozīmē, ka uzņēmums veic digitālo transformāciju?

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kas ir digitālā transformācija un kāpēc tā ir vajadzīga?

Digitālā transformācija ir daļa no digitalizācijas procesa. Pastāv trīs posmi: pirmais ir digitizācija (digitization), otrais – digitalizācija (digitalisation) un trešais posms ir digitālā transformācija. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam (NAP 2027) digitalizācijas turpmāko attīstību identificē kā caurvijošu elementu attiecībā uz visām nozarēm, īpaši tādās jomās kā inovācijas un zinātne, izglītība, veselības aprūpe, iekļaujoša sabiedrība un darba tirgus, infrastruktūra, reģionālā attīstība, drošība, kā arī vide un enerģētika. Digitālā transformācija ir vienā no ES attīstības prioritātēm, kam paredzēts dāsns finansējums. Eiropas Komisija kopš 2014. gada uzrauga dalībvalstu progresu digitālajā jomā, sagatavojot ziņojumus, kas balstās uz Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI). 2020. gada DESI 28 ES dalībvalstu vidū Latvija ierindojās 18. vietā. Attiecībā uz digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem Latvija ieņēma 5. vietu, pateicoties aktīvai e-pārvaldes risinājumu izmantošanai un atvērto datu pieejamībai valsts datu portālā. Savukārt, Latvijas uzņēmumi pilnībā neizmanto savu digitalizācijas potenciālu, tāpēc ierindoti tikai 23. vietā.

LU pētījuma rezultāti par Latvijas uzņēmumu digitālo transformāciju

Lai izprastu Latvijas uzņēmumu atpalikšanas iemeslus un kas ir darāms to pārvarēšanai, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pētnieki veic pētījumu par MVU digitālās transformācijas potenciālu. Aptaujāto 434 uzņēmumu portrets ļauj izdarīt secinājumus par digitālas transformācijas nozīmi uzņēmumu griezumā. Aptaujas laikā tika uzrunātas dažādas uzņēmumu asociācijas, kā arī uzņēmumu īpašnieki un vadītāji, noskaidrojot to iesaisti digitalizācijas procesos un digitālā transformācijā.

Digitalizācijas pakāpe Latvijas MVU vidū ir zema

MVU Latvijā savā ikdienā lielāko daļu aktivitāšu vēl joprojām velta analogas informācijas apkalpošanai, zvanot un sūtot vēstules klientiem (72%), kā arī izmantojot papīra dokumentu apriti (61%). Tas parāda, ka vairums MVU pat nav digitizējis darbību ar informāciju, kas ir pirmais digitālās transformācijas posms – digitizācija. Savukārt elektronisko rēķinu izrakstīšanu, kas ir digitizācijas sastāvdaļa, mūsu uzņēmumu izmanto salīdzinoši aktīvi (65%).

E-komercija, ieskaitot internetveikalus, jau ir digitalizācija. E-komercija, kas pazīstama arī kā elektroniskā komercija vai interneta komercija, attiecas uz preču vai pakalpojumu pirkšanu un pārdošanu, izmantojot internetu un naudas un datu pārsūtīšanu šo darījumu veikšanai. No aptaujātiem MVU nekad e-komercijas nav izmantojuši 20%, reti (no 10% līdz 30%) ir izmantojis 31% un bieži (virs 50%) – 49%. Tādi digitalizācijas procesi kā programmatūra komunikācijas un sadarbības atvieglošanai veido 57% un programmatūra ražošanas uzraudzībai, pamatlīdzekļu pārvaldībai, piegādes nodrošināšanai veido 53%.

Novērtējot tehnoloģiju izmantošanu MVU darbībā, digitalizācijas pakāpe veido 37% no 100%. Populārākās tehnoloģijas ir makoņdatošana (50%), sociālie tīkli (54%) un lietu internets (37%). Savukārt lielie dati (26%), robotika (26%) un blokķēdes (27%) ir mazāk populāri. Mākslīgais intelekts ir tehnoloģija, kura nodrošina jau digitālo transformāciju un to izmantošanas pakāpe MVU vidū ir 26%.

Savukārt digitalizācijas pakāpe MVU uzdevumu sasniegšanai veido 66%, tā ļauj iegūt, strukturēt un apstrādāt datus (69%); kā arī noteikt darbības rādītāju dinamiku un pieņemt lēmumus par pašreizējo biznesa procesu (64%). Attiecīgi, digitālā transformācija veido 57%, nodrošinot MVU iespēju radīt jaunu produktu/vērtību, kas rada jaunas vajadzības patērētājiem (57%); attīstīties straujāk nekā konkurenti (61%); attīstīt dinamiskus patērētāju tīklus (57%); pieņemt lēmumus, pamatojoties uz testēšanu un validēšanu (56%); kā arī izstrādāt un īstenot digitālās transformācijas stratēģiju (54%).

Galvenie digitālajai transformācijas iemesli un šķērsli

Kā rada aptaujas rezultāti daudzi MVU Latvijā vēl nav sākuši pirmo digitālās transformācijas posmu, bet ir arī daudz uzņēmumu, kas aktīvi izmanto digitālos datus un tehnoloģijas. Tomēr tikai daļa no tiem ir sākusi jau trešo posmu – digitālo transformāciju. Aptaujātie MVU kā pirmo iemeslu digitālai transformācijai min biznesa procesu un izmaksu optimizāciju, tās nozīmes līmenis ir 66%; kā otrais iemesls ir kompānijas nākotnes attīstība un tās paplašināšana (62%).Trešajā vietā ar 62% ierindojas gan vēlme uzlabot vai mainīt biznesa modeli, gan tiešā kontakta ar klientiem/piegādātājiem nodrošināšanā, kā arī mijiedarbība visos klienta dzīves cikla posmos.

Tas, savukārt, spilgti parāda, ka uzņēmumi apzinās, ka, lai paliktu konkurētspējīgiem mainīgā vidē, ir jāmainās, un digitālā transformācija nodrošina šo iespēju. To apstiprina arī aptaujas rezultāti par digitālās transformācijas iespējamo ietekmi uz uzņēmumu turpmākiem pieciem gadiem. Tuvā nākotnē būs jāpiemēro digitālās tehnoloģijas konkurētspējas saglabāšanai (69%) un digitālās tehnoloģijas atstās pozitīvu ietekmi uz uzņēmumu attīstību (62%). Darba tirgū notiks krasas izmaiņas, jo atsevišķas profesijas un procesi paliks nevajadzīgi (65%), savukārt, nepieciešamība pilnveidot darbinieku iemaņas palielināsies par 69%. Vienlaicīgi kļūs grūtāk nodarbināt augsta līmeņa informācijas tehnoloģiju speciālistus (58%).

Ja digitālā transformācija ir tik svarīga mūsu uzņēmējiem, tad kāpēc tās pakāpe ir tik zema? Aptaujas rezultāti labi parāda, ka Latvijā akūtākā problēma ir finansējuma trūkums, tā nozīme tika novērtēta ar 65%. Tas parāda, ka, lai veiktu digitālo transformāciju savos uzņēmumos, uzņēmējiem trūkst tieši naudas. Kā nākamos šķēršļus uzņēmēji min IT speciālistu trūkumu (63%) un darbinieku nepietiekamas digitālās prasmes (62%). Nākotnes digitālo standartu nenoteiktība apgrūtina digitālas transformācijas procesu par 57%, savukārt iekšējās pretestības pārmaiņām par 53% un vadītāju nepietiekama informētība par 51%.

Ko valsts var darīt uzņēmumu labā?

Kā pirmo uzņēmēji min tiešo finanšu atbalstu, tā nozīmes pakāpe ir 72%. Nākamais ir atvieglojumi nodokļos (71%), kas veicinātu MVU digitalizāciju. Ļoti svarīgs atbalsts ir vajadzīgs arī darbinieku kvalifikācijas celšanai (69%). Tālāk seko palīdzība kiberdrošības nodrošināšanā (65%) un potenciālā darbaspēka palielināšana (64%). Uzņēmējiem ir arī aktuāls atbalsts pētījumu īstenošanai uzņēmuma līmenī (62%) un ES popularizētais atbalsta veids – mentorings (60%).

Rezumējot var secināt, ka Latvijā digitālās transformācijas process ir attīstības sākumstadijā un uzņēmējiem ir vitāli nepieciešams valsts atbalsts, lai sasniegtu Eiropas vidējos rādītājus. Pašlaik valdība strādā pie integrētas pieejas, kura ietver digitālo infrastruktūru MVU digitalizēšanai, digitālās prasmes, inovatīvus privātā sektora digitālos pakalpojumus un produktus. VARAM būs vairāk fokusēta uz valsts sektora digitalizācijas pilnveidošanu: atvērtie dati un datu izplatīšanas infrastruktūra, digitālo prasmju attīstība, IKT platformas un risinājumi digitālai tautsaimniecībai, integrēšanās ES vienotajā digitālajā tirgū un ES likumdošanas prasību ieviešana. Savukārt, Ekonomikas ministrija (EM) fokusēsies vairāk uz uzņēmējiem: atbalsts komersantu digitalizācijai, atbalsts uz valsts platformu izmantošanu balstītu inovatīvu digitālu produktu un pakalpojumu attīstībai privātajā sektorā, MVU digitālā transformācija. Plānojamie finansējuma avoti ir divi: Atveseļošanas un noturības mehānisma (RRF) pielietojums valsts digitālās pārvaldības reformai un ERAF darbības programmas digitālā prioritāte (PO1), ieskaitot NAP definētās nozaru prioritātes un EM atbalstu MVU digitalizācijai.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

E-komercija Mākslīgais intelekts Eiropas Komisija Ekonomikas ministrija ERAF Google Nacionālais attīstības plāns Nākotne VARAM
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form