Vienlaikus pasaulē ir izveidojušies un strauji attīstās arī "FinTech" centri, kuros koncentrējas veiksmīgākie jaunuzņēmumi, nozares talanti un arī finansējums. Pēc būtības tas nav nekas jauns, jo gadsimtiem ilgi pilsētas ir sacentušās, lai kļūtu par ietekmīgiem finanšu centriem; tagad tās sacenšas, lai kļūtu par starptautiskiem vai reģionāliem "FinTech" habiem jeb centriem.
Kaut arī tādas pilsētas kā Londona un Ņujorka tiek plaši atzīti par dominējošiem "FinTech" centriem, citas valstis un pilsētas ir ieinteresētas kļūt par šī strauji augošā tirgus, ja ne globāliem, tad vismaz reģionāliem centriem. Piemēram, Austrālija un Sidneja, Šveice un Cīrihe, Ķīna un Šanhaja ir kļuvušas par pasaules tirgus līderiem. Paredzams, ka dažiem jaunattīstības tirgiem, tostarp Brazīlijai, Izraēlai un Kanādai, nākotnē būs lielāka loma pasaules "FinTech" ekosistēmā. Turklāt arī mazākas valstis, piemēram, Lietuva, Igaunija, Latvija, Malta, Baltkrievija, Gibraltārs un Luksemburga sacenšas par starptautisko reģionālo centru lomu. Īpaši valstis, kurām līdz šim nebija iespējas izveidot tradicionālus finanšu centrus, redz "FinTech" kā iespēju, kas jāizmanto. Centru panākumi ir atkarīgi no daudziem faktoriem, piemēram, no piekļuves finansēm un cilvēkresursiem un valsts regulatoru attieksmes, kā arī no centru atvērtības un elastības pakāpes.
Analizējot "FinTech" nozari, ir svarīgi to apskatīt no četriem aspektiem: tiesiskā vide, ekonomiskā vide, sociālā vide un tehnoloģiskā vide.
Tiesiskā vide
Atšķirīga tiesiskā vide nosaka regulatīvo arbitrāžu starp tirgus spēlētājiem, kas kvalificējas kā "FinTech" uzņēmumi. Latvijā "FinTech" kopējo tiesisko regulējuma ietvaru nosaka Eiropas Savienība, bet nozares darbība tiek īstenota saskaņā ar nacionālo normatīvo regulējumu. Eiropas Komisija 2018. gadā pieņēma "FinTech" rīcības plānu konkurētspējīgākas un novatoriskākas finanšu nozares attīstībai Eiropā. Plāna galvenais mērķis ir palielināt uzraudzības konverģenci attiecībā uz inovatīvām tehnoloģijām, lai sagatavotu ES finanšu sektoru jaunu tehnoloģiju priekšrocībām.
Latvijā "FinTech" uzņēmumiem nav noteikta likumdošanas ietvara. "FinTech" uzņēmumiem ir jāiegūst atbilstošas licences, kas atbilst viņu biznesa modeļiem, piemēram, noguldījumu piesaistīšana, ieguldījumu pārvaldība, kapitāla palielināšana, finanšu instrumentu emisija, maksājumu vai elektroniskās naudas pakalpojumu sniegšana, apdrošināšana vai patēriņa kredītu pakalpojumu sniegšana utt. "FinTech" uzņēmumu darbību regulē un uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Galvenais finanšu tirgus uzraugs ir FKTK, savukārt PTAC nodrošina patērētāju aizsardzību, tirgus uzraudzību, produktu un pakalpojumu drošību. Savukārt darbības, kas saistītas ar kriptovalūtām, uzrauga Valsts ieņēmumu dienests (VID).
Uz visiem finanšu pakalpojumu uzņēmumiem attiecas "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums". Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijai ir daudz detalizētāka un stingrāka pieeja klientu uzticamības pārbaudei nekā citās valstīs, arī atbilstības izmaksas ir augstākas. Tas būtiski ietekmē "FinTech" uzņēmumu darbību un ir izaicinājums arī regulatoram.
Ekonomiskā vide
Viens no priekšnoteikumiem, lai pilsēta/valsts kļūtu par "FinTech" centru, ir attīstīta ekonomiskā vide. "FinTech" biznesu tieši ietekmē vispārējā ekonomiskā vide valstī, piemēram, ekonomikas izaugsme, ekonomiskā politika, nodokļu likmes, uzņēmējdarbības vienkāršība un izmaksas. Latvija Pasaules Bankas veidotajā "Doing Business" reitingā 190 valstu konkurencē 2020. gadā ieņēma 19. vietu. Pēc Globālo finanšu centru indeksa (GFCI) datiem Rīga 2020. gada martā ierindojās 70. vietā no 108 pasaules pilsētām. Globālais uzņēmējdarbības indekss nosaka uzņēmējdarbības ekosistēmu kvalitāti un dinamiku valsts un reģionālā līmenī. Savukārt "Findexable Global FinTech Index City Rankings 2020", kas novērtē "FinTech" ekosistēmas vairāk nekā 230 pilsētās, 65 valstīs un 7000 "FinTech" uzņēmumos, Latvija ir ierindota 49. vietā no 65 valstīm, bet Rīga – 34. vietā starp 50 vadošajām pilsētām Eiropā.
Sociālā vide
Saskaņā ar GFCI aptauju četri vissvarīgākie elementi, lai "FinTech" pakalpojumu sniedzējiem radītu konkurētspējīgu vidi, ir kvalificētu profesionāļu pieejamība un piekļuve finansējumam, kā arī lielo datu analīze un kiberdrošība.
Kvalificēts un izglītots darbaspēks ir vissvarīgākais resurss "FinTech" konkurētspējai un attīstībai. Valdības politikai imigrācijas un izglītības jomā jābūt atvērtai un elastīgai, jo "FinTech" centriem jābūt atvērtiem augsti kvalificētam starptautiskam darbaspēkam ar dziļām un plašām zināšanām un pieredzi finanšu un tehnoloģiju pakalpojumu jomā.
"IMD World Talent Ranking" novērtē to, cik lielā mērā valstu ekonomikas attīstās, piesaista un notur augsti kvalificētus profesionāļus. 2019.gadā Latvija šajā reitingā ieņēma 34. vietu no 63 valstīm. Lai gan Latvijā ir augsti rādītāji, piemēram, sieviešu nodarbinātībā (2. vieta) un valdības izdevumos viena studenta izglītībai (7. vieta), mums ir zems novērtējums tādos rādītājos kā, piemēram, "intelekta aizplūšana" (50. vieta) un atalgojums (51. vieta).
Tehnoloģiskā vide
Tehnoloģisko vidi nosaka zinātnes un tehnoloģiju attīstība konkrētajā valstī un ar to saistītie aspekti, piemēram, tehnoloģiskā progresa ātrums, institucionālie mehānismi jaunu tehnoloģiju izstrādei un pielietošanai utt. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) ieviešanas ziņā, saskaņā ar globālās konkurētspējas (GCR) ziņojumu, Latvija 2019. gadā bija 15. no 141 valsts, uzrādot spēcīgas pozīcijas attiecībā uz mobilo platjoslas (Mobile-broadband) un optisko šķiedru (Fibre internet) interneta abonentu skaitu (12. vieta). Saskaņā ar Eiropas 2020 konkurētspējas ziņojumu Latvija ieņem 20. vietu digitālajā programmā un 24. vietu inovācijās no 27 ES valstīm.
Latvija ir maza valsts ar nelielu tirgu, kas bieži tiek uztverts kā negatīvs faktors valsts attīstībai, bet ne "FinTech" gadījumā. Mazie izmēri šajā tirgū nav trūkums, svarīga ir savienojamība – gan fiziskā, gan digitālā. Apvienojot nacionālās iniciatīvas Rīgas popularizēšanai ar vietējo normatīva regulējuma pielāgošanu, lai veicinātu vietējo "FinTech" uzņēmumu izveidi, kā arī piesaistītu starptautiskos spēlētājus, Rīga var kļūt par reģionālo līderi "FinTech" tirgū.
