Veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija) rosina ieviest papildu nodokli saldumiem un citai neveselīgajai pārtikai, jo tas kā ilgtermiņa ieguldījums pēc 20 līdz 30 gadiem atstās iespaidu uz sabiedrības veselības stāvokli. Ministrija uzskata, ka saldumi un ātrās uzkodas - čipsi, sāļie riekstiņi, popkorns vai ātri pagatavojamās zupas - būtu ierindojamas ar akcīzes nodokli apliekamo produktu skaitā.
"Šāda iniciatīva nav pieļaujama. Tā var iegūt tikai pretēju efektu. Patlaban jādomā par vietējo ražotāju darbības veicināšanu, nevis tās kavēšanu, rosinot absurdas nodokļu likmes bez ekonomiska pamatojuma. Ražotāji būs spiesti celt cenas, zemās pirktspējas dēļ kritīsies produktu noiets un samazināsies apgrozījums. Tas negatīvi atspoguļosies uz valsts budžeta nodokļu ieņēmumiem," norādīja AS "Laima" pārstāve Indra Ozola, akcentējot, ka sabiedrības uzskatu maiņu nav iespējams panākt ar nodokļu celšanu kādas nozares produktu grupai. Jābūt mērķtiecīgi veidotai valsts politikai, kas izglītotu un skaidrotu veselīga uztura pamatnostādnes, tādējādi veicinot uztura paradumu maiņu.
Savukārt produktu līnijas "Adažu čipsi" ražotāja AS "Latfood" valdes priekšsēdētājs Valdis Blūms apšauba, vai solītais labums pēc 20-30 gadiem patiešām tiks sasniegts, jo priekšlikuma rosinātāji esot izvēlējušies pietiekoši drošu periodu, lai mērījumus atliktu uz vēlāku laiku. Turpretī īstermiņā šādi rosinājumi ļoti precīzi atbilstot kritērijam "papildu apgrūtinājums ražotājiem".
"Nav saprotams, vai tā ir nekompetence, neizdevies joks vai, iespējams, apzināta ļaunprātība, lai vēl vairāk gremdētu vietējos uzņēmējus. Ja valdība patiešām grib atbalstīt eksportu, nedrīkst apgrūtināt uzņēmēju darbību vietējā tirgū ar vēl lielāku nodokļu slogu. Uztura paradumus var mainīt ar izglītojošām programmām, nevis nodokļiem, tādējādi dzenot strupceļā un gremdējot pašmāju ražotājus," norādīja Blūms.
Savukārt gatavo zupu ražotāja SIA "Milda KM" valdes priekšsēdētājs Gints Čakāns atzina, ka vairāki būtiski aspekti liek apšaubīt potenciālā nodokļa ieviešanu. "Pēc kādiem kritērijiem tiks definēti neveselīgi produkti? Izejvielas, pārstrādes un ražošanas tehnoloģijas, iepakojums ir faktoru kopums, kam jāpiešķir saprotami vērtēšanas kritēriji. Otrs jautājums - nodokļa administrēšanas iespējas. Ja jau valstsvīri atsakās pielietot dažādas nodokļa likmes pārtikas produktiem, tad kā viņi grasās administrēt papildu nodokli atsevišķām pārtikas produktu grupām?" jautāja uzņēmējs.
"Ideja ir revolucionāra un, iespējams, kādreiz tiks īstenota, tomēr ir virkne pasākumu, kuri īstermiņā ar mazākām izmaksām būtu efektīvāki, piemēram, nekultivēt ideju par regulāru ēšanu ātro uzkodu restorānos, savukārt bērniem mācīt, ka modē ir aktīvs dzīvesveids un sportošana. Apsveicama ir iniciatīva par dārzeņu un augļu piegādi skolēniem, kas jau ir uzsākta," secināja "Milda KM" vadītājs.