Šobrīd vasaru baudām tās pilnbriedā, tomēr rudens ražas laiks nesolās būt iepriecinošs. Augošās dabasgāzes, elektrības, izejvielu cenas un tirdzniecības ierobežojumi ir izraisījuši rekordaugstas mēslošanas līdzekļu cenas un globālu minerālmēslu deficītu. Inflācijas spiediena sekas būs jūtamas visā pārtikas piegādes ķēdē — mūs gaida globāla pārtikas krīze, kurai pamatā ir gan ierobežotais pārtikas preču eksports no Ukrainas un Krievijas, gan mazinātā lauku ražība.
Likumsakarīgi, uz mēslošanas līdzekļu ražotāju pleciem gulstas uzdevums nodrošināt pasauli ar pieprasījumam atbilstošu pārtikas daudzumu, arī "CrossChem" kā Latvijas ražotājs sācis fokusēties uz šo segmentu. Uzņēmuma pamatprodukts joprojām ir "AdBlue", bet aktīvi tiek strādāts pie produktu klāsta paplašināšanas.
Galvenais šodienas uzdevums — nodrošināt, lai gada nogalē mums visiem ir, ko ēst
Lai gan Eiropas Zaļā kursa ietekmē palielinās tendence mazināt mēslošanas līdzekļu lietojumu, pārejot uz precīzo lauksaimniecību, minerālmēsli joprojām ir vitāli svarīgi ražu apjomu sasniegšanai. Eksperti brīdina — ja nespēsim rast risinājumu mēslojuma deficītam, pavisam drīz miljoniem cilvēku visā pasaulē būs jācīnās ar pārtikas trūkumu vai nesamērīgi augstām tās cenām. Pasaules minerālmēslojuma tirgus kopainu pasliktinājuši tirdzniecības ierobežojumi ar Krieviju, kas līdz šim bija lielākā amonija produktu importētāja Eiropā, ko apliecina starptautisko analītisko organizāciju dati.
Rezultātā šajā brīdī Eiropā esošo rūpnīcu jaudas ir nepietiekamas, lai aizvietotu šo deficītu, un paies vairāki gadi, kad vispār būs iespējams palielināt ražošanas jaudu esošajās vai pat uzbūvēt jaunas rūpnīcas, lai kaut kādā mērā kompensētu šo iztrūkumu. Krīzes situācija atspoguļojas arī mēslojuma cenā — slāpekļa mēslojumu cenas īsā laikā ir desmitkāršojušās, līgumos par augustu sasniedzot jau 1600–1800 eiro tonnā. Šovasar zemnieki laukus ir sasējuši vēl uz pērn iepirkto rezervju rēķina, bet nāk rudens un sāksies izaicinājumi. Graudu cena būs augsta, bet peļņu gūs tikai tie, kam vispār būs raža. Latvijas zemnieka iesētais kļūs dārgāks un, iespējams, vairs ne visiem pieejams.
Šī situācija viennozīmīgi ietekmēs absolūti ikvienu no mums. Lauksaimnieku izmaksas turpinās augt, un graudi pasaulē var kļūt par deficīta preci, kas nozīmēs vēl nebijuši augstas graudu cenas gan biržā, gan vietējā tirgū.
Minerālmēslojuma ražotāju un lauksaimnieku jaunā realitāte
Lauksaimniecības jomā vienmēr bijis daudz nezināmu faktoru, tomēr šogad minerālmēslojuma cenas un pieejamība rada vēl nebijušus izaicinājumus. Kā zināms, dabasgāze ir galvenā slāpekļa mēslošanas līdzekļu izejviela, kam cena pēdējā pusgada laikā pārspējusi visus iepriekš zināmos rekordus un, visticamāk, turpinās saglabāties augsta.
Mēslojuma pieejamība būs atkarīga no turpmākajiem tirgus ierobežojumiem, turklāt lielais pieprasījums, visticamāk, mazinās mazo un bioloģisko lauksaimnieku konkurētspēju. Kooperatīvi, protams, atbalstīs maksātspējīgākos nozares spēlētājus, kas visveiksmīgāk spējīgi pārvaldīt sezonālos ienākumus. Tomēr jau tagad redzam, ka minerālmēslus iegūt ir iespējams tikai, ja tev kabatā ir nauda, ko par tiem samaksāt, uz "krīta" vairs neviens neko nedod.
Ja augs nav saņēmis nepieciešamās barības vielas, tas ir mazāk ražīgs. Piemēram, Zemgalē ir krietni auglīgāka zeme nekā Latgalē un nereti pie vienāda apjoma mēslojuma tur var iegūt divas vai pat trīs reizes vairāk ražas. Mazāka raža samazina ienākumus nākamo mēslošanas līdzekļu iegādei, krītas saražotā apjoms, un lauksaimniekiem var rasties grūtības nopelnīt nākamās sezonas uzsākšanai vai pat darbu turpināšanai.
Ja pasaule pārtikas ražošanu vēlas saglabāt pašreizējā līmenī, pagaidām tai vēl nav līdzvērtīgas alternatīvas mēslošanas līdzekļiem. Ņemot vērā minerālmēslojuma deficītu, jāmeklē veidi, kā ražošanu attīstīt Latvijā, lai varam nodrošināt vietējo pieprasījumu. Šis ir jaunu izaicinājumu un neziņas laiks — Latvijas uzņēmumiem jāmēģina pārkārtot sava uzņēmējdarbības pieeja, jāpārskata savas piegādes ķēdes un kopumā jābūt elastīgiem un atjautīgiem, lai nodrošinātu tālāko Latvijas izaugsmi.
