Ričards Freimanis: Nākotne ir tagad jeb kā mainījies darba tirgus
Foto: Publicitātes foto

Līdz ar digitalizāciju un tehnoloģiju attīstību, lielākajā daļā pasaules valstu esam nonākuši līdz iespējai sniegt un saņemt dažāda veida pakalpojumus attālināti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Piemēram, preču un pārtikas tirdzniecība, finanšu, juridiskie, sporta, izglītības, kultūras, informācijas un komunikācijas, transporta, dažāda veida konsultāciju, pat medicīnas pakalpojumus jau krietnu laiku varam saņemt paliekot mājās un neapmeklējot konkrētu vietu klātienē. Līdzīgas pārmaiņas notiek arī darba tirgū, kad ievērojamā daļā nozaru darba pienākumi var tikt paveikti arī attālināti.

Arī pirms Covid-19 izraisītās vispasaules krīzes, tehnoloģijas spēja nodrošināt iespēju darbus veikt attālināti, taču ir jomas, kur šobrīd tā ir nepieciešamība drošības apsvērumu dēļ. Sagaidāms, ka Covid-19 ietekme daudzās jomās saglabāsies ilgu laika periodu, līdz ar to sabiedrībai nākas raudzīties uz pakalpojumu sfēru (tā plašākajā izpratnē) ar holistisku skatījumu jeb pieeju.

Esošā situācija uz pakalpojumu nozari jau šobrīd ir atstājusi būtisku un neatgriezenisku ietekmi, un aktīvi tiek meklēti jauni veidi kā sniegt un saņemt iepriekš ierastos pakalpojumus atbilstoši mainīgajai situācijai.

Esam sapratuši, ka lai apmeklētu kādu izglītojošu vai darba vajadzībām paredzētu konferenci vai semināru, patiesībā nav nepieciešams tērēt finanšu un laika resursus klātienes notikuma vērošanai vai organizēšanai, lai arī iepriekš dalība klātienē bija faktiski neatņemama komunikācijas sastāvdaļa.

Covid-19 šo pieeju un cilvēku domāšanu ir strauji mainījis. Šis izmaiņas ir ne vien ērtas un drošas, bet arī resursus taupošas, līdz ar to jaunie apstākļi ir piespieduši veidot jaunus ieradumus pakalpojumu nodrošināšanas un saņemšanas veidos.

To netieši apliecina 2020. gada augustā "PwC" veiktās aptaujas "The Future Of Remote Work"1 dati, kurā vairums uzņēmumu vadītāju no dažādām pasaules valstīm atzīst un norāda, ka šobrīd tik ļoti aktuālā un daudzos uzņēmumos pielietotā darbinieku attālinātā darba iespēja palīdz ne tikai aizsargāt darbinieku veselību un drošību, bet arī ļauj uzņēmumiem ietaupīt.

Tādējādi Covid-19 ir ne vien radījis draudus sabiedrības drošībai un veselībai, bet arī atvēris mums acis. Piemēram, attālinātais darbs, kas iepriekš šķita kaut kas svešs, neefektīvs un varbūt tālākā nākotnē plašāk izplatīta "parādība", ir šeit jau tagad – turklāt uz palikšanu!

Taču darbs attālināti nav vienīgās pārmaiņas, kas vērojamas pakalpojumu sfērā. Notiekot svārstībām pasaules ekonomikā, vairums uzņēmēju daudz piesardzīgāk plāno savas izmaksas un resursus.

Nav noslēpums, ka vienas no lielākajām izmaksām ir kvalificētu, pastāvīgu darbinieku nolīgšana un ikdienas uzturēšana, jo šis izmaksas neaprobežojas tikai ar darbinieka atalgojumu. Pastāvīga darbinieka uzturēšana ir saistīta arī ar virkni citām izmaksām, kā piemēram: telefons, internets, veselības apdrošināšana un citi labumi, obligātās veselības pārbaudes, obligātās apmācības, kvalifikācijas celšana, komandējumi, darba galda un tehniskā aprīkojuma nodrošināšana, telpu nomu utt. Šo sarakstu varētu turpināt.

Ir skaidrs, ka, sarēķinot visas tiešās un netiešās ar darbiniekiem saistītās izmaksas mēneša griezumā un sadalot šo summu ar pastāvīgo darbinieku skaitu, to apmērs uz vienu darbinieku ir mērāms vairāku tūkstošu apmērā, tādēļ arī šī joma straujiem soļiem pielāgojas apstākļiem.

Proti, Covid-19 krīzes laikā uzņēmumi pastiprināti meklē iespējas samazināt šīs izmaksas, un lai to izdarītu darba devēji vērtē katra darbinieka efektivitāti, noslodzes apmēru un arī vajadzību pēc konkrēto darbu izpildes ikdienas noslodzes griezumā.

Izmaksu spiediens, mūsdienu ieradumu maiņa un jaunās paaudzes, jeb tā saukto mileniāļu ienākšana darba tirgū veicina jaunas kārtības ienākšanu un popularizēšanos, sākot jau ar ikdienas pakalpojumu sfēru, piemēram, jaunā paaudze bieži vairs neizvēlas iegādāties auto, bet gan lieto koplietošanas auto nomas iespējas jeb "Car-Sharing", ceļojot labprāt dod priekšroku nevis viesnīcām, bet kopdzīvošanas (Co-Living) pakalpojumam, jaunie uzņēmumi neiznomā atsevišķas telpas, bet lieto "Co-Working" modeli.

Līdzīgi paradumi ir vērojami arī uzņēmējdarbības vidē un darba tirgū. Ja iepriekš uzņēmēji izvēlējās savai komandai piesaistīt tikai pastāvīgus darbiniekus, kuri pildīja "universālā kareivja" lomu, piemēram, juridiskajā vai finanšu jomā, tad šī brīža tendences rāda, ka aizvien biežāk uzņēmuma vadītāji, nonākot kādā konkrētā situācijā, apsver iespēju sev piesaistīt atbilstošajam darba uzdevumam konkrētās jomas ekspertu uz noteiktu laiku vai projektu, jo tas ir efektīvi un arī rentabli.

Vai šāda profesionāļu "Co-Sharing" kārtība neaizstās patstāvīgos darbiniekus pavisam?

Noteikti ne pilnībā, jo arī ilglaicība un nepārtrauktība uzņēmumam dod neatsveramu pievienoto vērtību, turklāt sava veida pamatsastāvam ir jābūt katrā uzņēmumā.

Tomēr ir skaidrs, ka "Talent-Sharing" pakalpojums tā pat kā attālinātais darbs darba tirgū ir uz palikšanu. Turklāt tas jau ir pieejams ne tikai Eiropā un ASV, bet arī Latvijā.

Visbiežāk šis pakalpojums ir efektīvs un rentabls risinājums gadījumos, kad uzņēmumam uz laiku nepieciešamas papildu darba rokas kādā no projektiem vai nepieciešams aizstāt promesošu darbinieku, vai arī vajadzīgas specialās zināšanās kādā no jomām (piemēram, ieviešot jaunu normatīvo regulējumu uzņēmuma ikdienā), jo esošo darbinieku prasmes vai kapacitāte nav pietiekama konkrētā darba uzdevuma izpildei.

Ņemot vērā minēto, uzņēmējiem ir jāmācās izvērtēt, kas attiecīgajā brīdī konkrēto darba uzdevumu izpildei ir pats labākais un rentablākais risinājums, lai darbs tiktu paveikts laikā un augstā kvalitātē. Šobrīd ir dota iespēja izvēlēties starp pastāvīgu darbinieku, "Talent-Sharing" ekspertu vai arī abu apvienojumu. Pieņemot pārdomātu un gudru lēmumu, ir iespēja sabalansēt uzņēmuma finanšu resursus un nodrošināt nepieciešamo biznesa izaugsmi un konkurētspēju.

1 http://explore.pwc.com/remotework/

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Bezdarbs Darba intervija Darba samaksa
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form