Nodokļu paaugstināšana būtu pirmo tautsaimniecības zaļo asnu iznīdēšana, šodien žurnālistiem uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš vairākkārt akcentēja, ka, lai arī 2011.gada budžetā ir nepieciešama 400 miljonu latu konsolidācija, nodokļu paaugstināšana būtu bezatbildīga politika, jo tā ne tikai nozīmētu cenu līmeņa kāpumu, bet arī Latvijas konkurētspējas samazināšanos ārējos tirgos.

"Nodokļu celšana vairākumā gadījumu nav sevi attaisnojusi un tikai vairojusi nelegālās ekonomikas lomu. Somijas pieredze liecina, ka nodokļu paaugstināšana darbojas tikai tad, ja sabiedrībai ir pārliecība, ka nodokļos samaksātie līdzekļi tiks pārvaldīti un izlietoti efektīvi. Pašreizējos apstākļos ne Latvijas uzņēmējiem, ne sabiedrībai nav pārliecības, ka, maksājot augstākus nodokļus, valsts sektors nodrošinās augstāka līmeņa pakalpojumus, bet bez strukturālajām reformām tas nav iespējams," izskanējušās idejas palielināt nodokļus kritizēja Rimšēvičš.

LB prezidents uzskata, ka nodokļu celšana, saglabājoties esošajam valsts sektora sniegto pakalpojumu līmenim, nozīmēs vēl lielāku ēnu ekonomikas pieaugumu, kas, pēc ekspertu vērtējuma, jau tagad ir viena no lielākajām Eiropā.

Turklāt Rimšēvičs ir pārliecināts, ka, veicot konsolidācija nepietiekamā apjomā vai tikai uz nodokļu paaugstināšanas rēķina, neizbēgams būs cenu kāpums, ko LB ar savā rīcībā esošajiem monetārajiem instrumentiem vairs nevarēšot kontrolēt.

Rimšēvičs neatlaidīgi stāstīja, cik ekonomikai un tās turpmākai attīstībai svarīgs ir nākamā gada budžets, taču tajā ir jārod valsts sektora izdevumu samazinājumi, nevis jāceļ nodokļi. Turklāt skaidrība par to, kā tiks veikta budžeta konsolidācija, esot nepieciešama iespējami drīzāk, jo pretējā gadījumā ticība Latvijas spējām veikt nepieciešamās reformas samazināsies, turklāt arī valsts kredītreitingu pieaugums var kavēties.

Rimšēvičs uzskata, ka jau kopš 2004.gada valdības izdevumi ir bijuši nesamērīgi lieli un tautsaimniecība tos nevarēja uzturēt ne straujās ekonomikas izaugsmes gados, ne tagad, turklāt pārlieku lielais valsts sektors ir radījis papildu problēmas privātajam sektoram, jo radušās nepārskatāmas un arī neskaidras funkcijas, kuru efektivitāti daudzos gadījumos var apšaubīt.

Viņš pieļāva, ka ir vairākas funkcijas, ko valsts varētu nodot privātajam sektoram un tādejādi ne vien samazināt savus tēriņus, bet arī celt šo funkciju efektivitāti. Pie šādām funkcijām viņš minēja sertifikāciju, nekustamo īpašumu apsaimniekošanu, personālvadību un arī grāmatvedību.

Kā ziņots, darbā pie nākamā gada valsts budžeta patlaban tiek gatavoti daudzi sāpīgas izšķiršanās saturoši priekšlikumi jaunajai vadībai, starp kuriem ir arī turpmāka PVN likmes paaugstināšana, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu daļas samazināšana pašvaldību budžetiem, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

PVN likme patlaban ir 21%, bet pašvaldības savos budžetos saņem 80% no IIN ieņēmumiem.

Finanšu ministrs Andris Vilks ("Vienotība") vēl pirms apstiprināšanas šajā amatā biznesa portālam "Nozare.lv" atzina, ka tiek domāts par PVN likmes paaugstināšanu līdz 22% vai sliktākajā gadījumā 23%, taču tikai tādā gadījumā, ja neizdosies samazināt valsts tēriņus vai citas iecerētās nodokļu izmaiņas nedos iecerēto efektu. Primāri tiekot spriests par nekustamā īpašuma nodokļa dubultošanu.

Comment Form