Foto: LETA

Ja naftas cenas pasaulē saglabāsies tikpat augstas vai turpinās pieaugt, veicinot inflāciju, tad valdībai un arī Saeimai būs ļoti nopietni jādomā par pasākumiem cenu kāpuma bremzēšanai, ceturtdien žurnālistiem sacīja Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Tāpēc viņš aicinās valdību uz sarunām par cīņu ar inflāciju, un rosina mazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi.

Viņš atzina, ka jau tuvākajā laikā aicinās uz sarunu premjeru Valdi Dombrovski (V) un finanšu ministru Andri Vilku (V), lai pārrunātu iespējas bremzēt cenu kāpumu, kas var apdraudēt Latvijas iespēju ieviest eiro plānotajā laikā – 2014.gadā 1.janvarī.

Latvijas valdības mērķis ir 2014.gadā pievienoties eirozonai un ieviest vienoto ES valūtu. Lai to panāktu, Latvijai jāizpilda vairāki finanšu disciplīnas kritēriji, tai skaitā inflācijas līmenis nedrīkst vairāk kā par 1,5 procentu punktiem pārsniegt vidējo inflācijas līmeni trijās Eiropas valstīs, kur iepriekšējā gadā bija viszemākā inflācija.

LB vadītājs atzina, ka eiro ieviešanai Latvijai ir svarīgi sekot līdzi divu kritēriju – inflācijas un budžeta deficīta – dinamikai. Budžeta deficītu, kas šogad plānots 2,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvija varētu izpildīt, bet inflācijas pieaugums saistībā ar naftas sadārdzināšanos un no tā izrietošā administratīvi regulējamo cenu kāpuma ir risks eiro ieviešanai.

Rimšēvičs akcentēja: ja Latvija ieviesīs eiro, tad tai par aizņēmumiem būs jāmaksā 2%-3% gadā, bet, ja Latvijas nepievienosies eirozonai, tad valstij par aizņemtu naudu būs jāmaksā 5%-6% gadā. Tas nozīmētu, ka Latvija par parāda apkalpošanu desmit gadu laikā samaksātu par miljardu latu vairāk nekā tad, ja eiro tiktu ieviests.

Tā kā nākotnes darījumos naftas cenas mazinās, LB saglabājusi šā gada inflācijas prognozi 2,4% līmenī. Centrālā banka atstāj nemainīgu arī šā gada Latvijas IKP pieauguma prognozi – 1,3%. Vienlaikus gan bankas vadītājs atzina, ka LB ar lielu piesardzību vērtē Latvijas ekonomikas izaugsmi un inflāciju, pieļaujot, ka gada vidū abas prognozes varētu pārskatīt, palielinot inflācijas un samazinot IKP izaugsmes prognozi.

LB vadītājs akcentēja, ka banku analītiķi regulāri samazinājuši savas šā gada Latvijas IKP izaugsmes prognozes. Ekonomikas pieaugums šogad tiek lēsts 1%-2% robežās, un LB prognozētais IKP pieaugums 1,3% apmērā ir "pa vidu" analītiķu aplēsēm. "Pašreiz redzam, ka šīs prognozes turpina iet uz leju," teica Centrālās bankas vadītājs.

Bankas prezidents piebilda, ka situācija eirozonā joprojām ir nestabila, un eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozi nesen samazināja arī Eiropas Centrālā banka - no 0,3% izaugsmes līdz 0,1% samazinājumam. Tāpat nestabila situācija ir arī Persijas līča reģionā, kas ietekme naftas cenu kāpumu pasaulē.

Rimšēvičs uzsvēra, ka Latvijas IKP izaugsmi bremzēs,bet inflāciju veicinās ārējas norises, ko valsts nevar ietekmēt. Taču cenu kāpumu var slāpēt, un viena inflācijas mazināšanas iespēja, ko valdība varētu apsvērt, ir PVN likmes samazināšana. Pašlaik PVN pamatlikme likme ir 22%, un Rimšēvičs neatklāja, par cik, viņaprāt, šo likmi varētu mazināt.

Pēc LB prezidenta domām, PVN likmes izmaiņas mazinātu spiedienu uz cenām. Ja valdība izšķirtos par šādu soli, tad tas būtu jādara ne vēlāk kā šī gada otrajā pusē. Viņš gan atzina, ka PVN pamatlikmi varētu mazināt tikai, ja labi pildās budžets, bet saskaņā ar pēdējiem datiem budžeta ieņēmumi pat ir labāki nekā gaidīts.

Savukārt Finanšu ministrija, komentējot Rimšēviča izteikumus, norāda, ka degvielas cenu kāpumam nav izteikta ietekme uz Māstrihtas kritēriju izpildi, jo tā nav lokāla rakstura parādība – cenas aptuveni vienādos tempos aug visā Eiropas Savienībā, informēja FM pārstāvis Aleksis Jarockis. Nelielas atšķirības var radīt tikai laiks, kurā attiecīgās valsts degvielas tirgotāji ir iepirkuši kārtējās degvielas rezerves, kas gan ilgtermiņā nerada būtiskas cenu pieaugumu starpības.

Ministrija arī pauž, ka pastāv vēl viens nezināmais – kuras tieši valstis noteiks Māstrihtas kritēriju novērtēšanas periodā, tas ir būtiski, jo degvielas īpatsvars katras valsts patēriņa grozā nedaudz atšķiras, līdz ar to arī ietekme uz valsts kopējo inflāciju ir dažāda. Tāpēc šobrīd aprēķinātais degvielas cenu kāpums ir nedaudz paaugstinājis Latvijas inflāciju relatīvi Māstrihtas kritēriju noteicošajām valstīm, bet šī ietekme ir minimāla – pat zem 0,1 procentpunkta, skaidro FM.

Reaģējot uz augošajiem inflācijas riskiem, FM ir paaugstinājusi inflācijas prognozi 2012. gadam līdz 2,6%. Arī Eiropas Komisijas prognozēs, kas publicētas šā gada februārī - inflācijas prognoze 2012. gadam ir būtiski paaugstināta lielākajai daļai ES dalībvalstu. Līdz ar to – lai arī inflācijas riski Latvijā aug, ir paaugstināta arī Māstrihtas kritērija prognoze uz novērtēšanas periodu - 2013. gada martu līdz 2,8%, bet prognozētā gada vidējā inflācija Latvijā novērtējuma periodā ir 2,2%, skaidro FM.

Jau vēstīts, ka februārī, salīdzinot ar janvāri, vidējās patēriņa preču un pakalpojumu cenas palielinājās par 0,1%. Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, inflācija sasniedza 3,4%. Aizvadītajā gadā inflācija sasniedza 4%, tai skaitā precēm cenas pieauga par 4,9%, bet pakalpojumiem - par 1,6%. 

Par nepieciešamību valdībai rīkoties, lai mazinātu inflāciju, Rimšēvičs brīdināja arī 2004. un 2005.gadā, kad cenu kāpums Latvijā uzņēma straujus apgriezienus, taču toreiz valdība skaidroja, ka inflācija ir normāla parādība augošajai ekonomikai un nekādi īpaši pasākumi tās apkarošanai neesot nepieciešami.

Inflācija sāka uzņemt apgriezienus 2004.gada vidū un 2007.gada otrajā pusē jau sasniedza divciparu skaitlī. Apogeju tā sasniedza 2008.gada ziemas beigās - pavasara sākumā - 2008.gada martā, aprīlī un maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, inflācija pieauga par vairāk nekā 17%. Bet 2009.gada krīzes ietekmē cenas sāka mazināties.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!