Roberts Idelsons: Beidzam taisnoties par pagātni un sākam strādāt nākotnes labā
Foto: Publicitātes foto

Gadsimta sākumā sapņojām, ka Latvija būs banku lielvalsts, sava veida Šveice Baltijas jūras krastā. Pēc tam taisnojāmies, ka Latvija nav naudas atmazgātāju lielvalsts. Paralēli laiku pa laikam gan politiskajās, gan biznesa aprindās aktualizējās Rīgas kā starptautiska finanšu centra tēma, līdz arī tā tika noņemta no dienaskārtības. Tagad uzmanības centrā ir premjera pieteiktais finanšu sektora "kapitālais remonts", kas cita starpā paredz izslēgt no finanšu sektora bankas, kas necīnās ar finanšu noziegumiem.

Finanšu sektorā ne brīdi neesam iztikuši bez lozungiem, lai gan prātīgāk un efektīgāk, būtu nevis nepārtraukti meklēt vainīgos un sacerēt jaunus saukļus, bet politikas veidotājiem un biznesa cilvēkiem beidzot sadarboties un kopīgiem spēkiem strādāt, lai veidot augošu uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Latvija pēdējo pāris gadu laikā sava finanšu sektora sakārtošanai izdarījusi ļoti daudz. Iespējams tik daudz, tik īsā laika periodā, nav izdarījusi neviena cita Eiropas valsts. Ir apkarota "čaulas" veidojumu apkalpošana bankās; ir dramatiski samazināts ārvalstu klientu noguldījumu apjoms; bankas, kas apkalpo ārvalstu klientus, ir veikušas ASV konsultantu, kas specializējās AML/CTF jautājumos, pārbaudes, novērtējot to atbilstību ASV uzraudzības iestāžu prasībām; bankas ir pārskatījušas savas biznesa stratēģijas; Uzņēmumu Reģistrā ieviesti standarti, ka jāatklāj visu Latvijā reģistrēto kompāniju patiesie labuma guvēji; lielākā Latvijas banka, kuras biznesa modelis bija vērsts uz ārvalstu klientu apkalpošanu, ir slēgta. Šis viss tika paveikts ļoti ātri un operatīvi.

Protams, jauni uzlabojumi vienmēr ir iespējami, jo pasaule attīstās un attīstās arī AML prasības, bet jau šobrīd varam apgalvot, ka Latvijas banku sektora ieviestie standarti un prakse, pilnībā atbilst FATF un citiem pasaules standartiem un rekomendācijām.

Tomēr pēdējo gadu notikumi banku sektorā, daļā sabiedrības nostiprinājuši pārliecību, ka bankas to vien dara, kā "mazgā naudu" un diemžēl politiskā retorika šo maldīgo uzskatu ne vien nenoraida, bet pat uztur. Tā vietā daudz vērtīgāk būtu bez emocijām un lozungiem apskatīties uz esošo situāciju, beigt runāt par pagātni un atzīt, ka bankām ir bijusi, ir un arī nākotnē būs ļoti nozīmīga loma Latvijas ekonomikā. Bankas ir būtisks elements ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā.

Ir jāsaprot, ka nekāds remonts, ne kosmētiskais, ne kapitālais, nebeigsies ar pilnīgu un absolūtu risku izzušanu no banku sistēmas. Tāds stāvoklis var iestāties vien tad, ja bankām vispār nav nekādu klientu – ne vietējo, ne ārvalstu, kā arī netiek veikta nekāda kreditēšana – ne uzņēmumu, ne privātpersonu. Jāatceras, ka banku bizness ir uzņēmējdarbība, un jebkura uzņēmējdarbība ir saistīta ar riskiem, turklāt nekļūdās tikai tas kurš neko nedara. Kļūdās arī politiķi, tikai atšķirībā no uzņēmējiem tas viņiem nerezultējās ar uzliktiem sodiem, zaudētu naudu vai biznesu.

Uzskatu, ka šobrīd būtiskākais ir nevis ieviest arvien jaunus regulējumus, veidojot spiedienu no valsts puses un tādējādi liekot bankām padarīt savu klientu dzīvi arvien sarežģītāku, bet gan sniegt atbalstu un stratēģiski strādāt pie tā, lai Latvijā būtu spēcīgs, mūsdienīgs, starptautiskiem standartiem atbilstošs banku sektors, kas piedāvā daudzveidīgu pakalpojumu klāstu klientiem ar objektīvi pieņemamu riska pakāpi, un turpinātu sniegt atbalstu arī Latvijas ekonomikai.

Ja reiz runājam par "kapitālo remontu", tam vajadzētu noslēgties ar visiem skaidru un pieņemamu vīziju par banku sektora nākotni, kuru ar valdības atbalstu īsteno privātais sektors, kur ir vieta kā ārvalstu, tā arī nacionālajam kapitālam piederošām bankām, un kurā valda vienādi spēles noteikumi visiem tirgus dalībniekiem. Tieši nacionālā kapitāla bankas var raksturot kā visprognozējamākos finanšu nozares tirgus dalībniekus, jo atšķirība no ārvalstu kapitāla bankām tām mājvieta ir Latvija un citas valstis, kur tās varētu pārcelt savu darbību tām nav, tāpēc šīm bankām, tieši tāpat kā jebkuram Latvijas tautsaimniecības dalībniekam, ir interese valsts ekonomikas sakārtotībā un izaugsmē.

Lai kāda arī būtu bijusi pagātne, tā ir pagājusi, tur neko nevaram mainīt, bet ko noteikti varam darīt ir pievērst uzmanību tagadnei, lai veidotu labāku nākotni. Tāpēc, ja vēlamies Latvijas ekonomikas attīstību, ļausim bankām strādāt.

Source

DELFI Bizness

Tags

Banku sektors Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK)
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form