"Nord Pool" biržā vidējā sistēmas cena aprīlī samazinājās par 42% līdz 5,26 EUR/MWh. Pēdējo 20 gadu laikā tā bija zemākā novērotā vidējā sistēmas spot cena mēnesī, pārspējot līdzšinējo rekordu – 2000. gada jūlija cenu 6,35 EUR/MWh. Ziemeļvalstīs elektroenerģiju galvenokārt izstrādā hidroelektrostacijās, tāpēc cenu tendences reģionā būtiski ietekmē hidroloģiskā situācija. Aprīlī zemu cenu ietekmēja rekordaugsts hidrobilances līmenis, lieli sniega krājumi kalnos un bagātīgs nokrišņu daudzums, kas radīja spiedienu elektroenerģijas ražotājiem saražot vairāk, pirms gaidāmā palu laika Ziemeļvalstīs. Zemo cenu rezultātā Zviedrijā tika apturēti vairāki atomelektrostaciju energobloki.
Aprīlī Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos mēneša vidējā elektroenerģijas cena bija 8,68 EUR/MW, savukārt Baltijas valstīs vidējā elektroenerģijas cena bija vidēji par 15 EUR/MWh augstāka. Baltijā elektroenerģijas cenu ietekmēja tirgus situācija "Nord Pool" biržā, kopējais izstrādes samazinājums par 30%, kā arī zemāka enerģijas plūsma starpsavienojumos no Kaļiņingradas apgabala un Baltkrievijas.
Savukārt Eiropas valstīs Covid-19 pandēmijas ierobežojumi ietekmēja elektroenerģijas pieprasījuma samazinājumu par 5-20%. Zemā pieprasījuma apstākļos ikstundu elektroenerģjas cenu veidošanos būtiski ietekmēja augsta izstrāde, izmantojot atjaunīgos energoresursus. Šī gada aprīlis Vācijā bija saulainākais kopš 1951. gada, tādēļ saules enerģijas stacijās izstrāde bija 7 TWh, kas ir par 24% vairāk nekā 2019. gada aprīlī. Izstrāde vēja stacijās bija 9 TWh jeb par 2,8% mazāk, tikmēr cietā kurināmā stacijās izstrāde samazinājās par 64% līdz 1,3 TWh, salīdzinot ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā. Aprīlī vidējā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena Vācijā bija 17,09 EUR/MWh, visā mēnesī 40 no ikstundas cenām bija negatīvas, līdz pat -83,94 EUR/MWh. Līdzīga situācija, ka ikstundas cena ir negatīvajās robežās, novērotas arī citās Eiropas valstīs, savukārt "Nord Pool" biržā tikai Dānijas tirdzniecības apgabalos atsevišķās stundās novērota negatīva elektroenerģijas cena.
Hidroloģiskā situācija ietekmē elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas
Aprīlī elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenu lejupvērstu kustību turpināja ietekmēt hidroloģiskā situācija Ziemeļvalstīs. Kopš šī gada sākuma hidrobilance Ziemeļvalstīs bija virs normas. Pēdējo reizi hidrobilance virs normas ir novērota no 2017. gada oktobra līdz 2018. gada martam, kam sekoja straujš kritiens un liels hidrobilances deficīts. Tomēr aprīlī tas sasniedza augstu atzīmi virs normas (24,6 TWh), un mēneša beigās sausāku laikapstākļu dēļ samazinājās līdz 21 TWh. Tajā pašā laikā cenu svārstībām saistītos tirgos arī bija cenu pazeminošs efekts.
Aprīlī elektroenerģijas sistēmas cenas nākotnes kontraktiem (Nordic Futures) maijam samazinājās par 38% līdz 6,22 EUR/MWh, kontrakta slēgšanas cena bija 7,00 EUR/MWh. Sistēmas 2020. gada 3. ceturkšņa kontrakta vidējā cena samazinājās par 18% līdz 8,99 EUR/MWh, kontrakta slēgšanas cena aprīlī bija 9,05 EUR/MWh. 2021. gada sistēmas "futures" vidējā cena aprīlī samazinājās par 5% līdz 22,09 EUR/MWh, un mēneša beigās kontrakta cena bija 21,90 EUR/MWh.
Latvijas elektroenerģijas "futures" vidējā cena maija kontraktam pieauga par 2% līdz 26,77 EUR/MWh, kontrakta slēgšanas cena – 26,10 EUR/MWh. 2021. gada Latvijas "futures" cena aprīlī, sekojot lejupvērstai tendencei, bija par 1% zemāka nekā martā – 37,03 EUR/MWh.
2021. gada elektroenerģijas "futures" cenas
Avots: Nasdaq OMX
Elektroenerģijas izstāde Baltijā samazinājusies par 30%
Salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, Baltijā elektroenerģijas patēriņš samazinājies par nepilniem 6% līdz 2 068 GWh. Latvijā elektroenerģijas patēriņš samazinājies par 4% līdz 553 GWh, salīdzinot ar 2019. gada aprīli. Igaunijā pieprasījums bija par 2% zemāks – 640 GWh. Savukārt Lietuvā patēriņš samazinājies par 9% līdz 875 GWh, salīdzinot ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā.
Aprīlī kopējā elektroenerģijas izstrāde Baltijā nokrita par 30% līdz 973 GWh, salīdzinot gan ar iepriekšējo mēnesi, gan ar aprīļa izstrādi 2019. gadā. Latvijā elektroenerģijas izstrāde bija 376 GWh jeb par 44% mazāk nekā martā. Lietuvā elektroenerģijas izstrāde samazinājās par 7% līdz 334 GWh. Savukārt Igaunijā novērota viszemākā izstrāde starp Baltijas valstīm – 262 GWh, kas, salīdzinot ar martu, sarukusi par 26%.
Aprīlī kopējā ģenerācija Baltijā nosedza 47% no kopējā elektroenerģijas patēriņa apjoma, Latvijā izstrādes attiecība pret patēriņu bija 68%, Igaunijā bija 41%, un Lietuvā 38%.
Pietece Daugavā samazinās
Aprīlī pietece Daugavā bija 523 m3/s jeb aptuveni trīs reizes zemāka nekā ilggadēji vidējā reģistrētā. Līdz šim zemākais pieteces līmenis Daugavā aprīlī novērots 2003. gadā – 639 m3/s, savukārt 2020. gadā tas ir vēl zem minimālā vidējā reģistrētā pieteces līmeņa un ir zemākais pēdējo 30 gadu laikā. Latvijā kopējais nokrišņu daudzums šajā mēnesī bija par 47% mazāks nekā mēneša norma, turklāt šoziem Latvijā nebija sniega, un Daugavā nebija izveidojusies ledus kārta, tādēļ arī pali netika novēroti.
Zema pietece Daugavā būtiski ietekmēja elektroenerģijas izstrādes samazinājumu "Latvenergo" hidroelektrostacijās. Salīdzinot ar martu, samazinājums ir par 56% līdz 209 GWh. Savukārt, salīdzinot ar 2019. gada aprīļa HES izstrādi, šogad tā bija par 28% zemāka, saražotas 289 GWh. Situācijas elektroenerģijas vairumtirgū ietekmēja "Latvenergo" TEC izstrādes apjoma samazinājumu par 19% līdz 54 GWh, šogad izstrāde bija par 35% zemāka nekā aizvadītā gada attiecīgajā mēnesī.
Covid-19 izplatīšanās izraisījusi izejvielu cenu kritumu
"Brent Crude Futures" jēlnaftas nākotnes kontrakta cena aprīlī bija 26,62 USD/bbl, un mēneša beigās kontrakts noslēdzās ar 25,27 USD/bbl, un tas ir par 26% mazāk nekā martā. Šogad naftas cena aprīlī ir par 63% zemāka nekā 2019. gada aprīlī.
Aprīļa sākumā pēc ilgām pārrunām tomēr ir izdevies vienoties par naftas ieguves samazinājumu OPEC+ dalībvalstīm, lai mīkstinātu izraisīto cenu kritumu. Covid-19 dēļ naftas produktu pieprasījums samazinājās par 30%, attiecīgi OPEC un Krievija vienojās par 10 mbbl lielu ieguves samazinājumu jeb desmit procentiem no 30% lielā naftas pārpalikuma. Šis bija svarīgs solis, lai mēģinātu stabilizēt naftas tirgu, tomēr nepietiekams, lai naftas cenai būtu stabili augšupejoša līkne. Tajā pašā laikā ASV, samazinoties pieprasījumam, pieauga jēlnaftas krājumu aizpildījums, un zemo naftas cenu apstākļos tas izsauc ieguves slēgšanu.
Ogļu nākotnes kontraktu (API2 Coal Futures Front month) vidējā cena aprīlī samazinājās par 11% līdz 44,69 USD/t, kontrakta slēgšanas cena bija 39,85 USD/t.
Pasaulē ogļu pieprasījums turpina samazināties. Covid-19 pandēmijas noteiktie ierobežojumi radījuši zemāku ogļu pieprasījumu Indijā un Āzijā. Eiropā ogļu pieprasījums joprojām ir zemā līmenī, un šogad izstrāde ogļu stacijās bija tikai 12% no visas elektroenerģijas izstrādes. Aprīlī ogļu cenu lejupslīdi Eiropā noteica ne vien sezonālās izmaiņas un augsta atjaunīgo energoresursu izstrāde, bet arī Covid-19 izraisītie ierobežojumi un zemas cenas tos izejvielu tirgos.
Aprīlī (Dutch TTF) maija kontrakta vidējā cena samazinājās par 22% līdz 6,69 EUR/MWh, un kontrakta slēgšanas cena bija 6,01 EUR/MWh. Vidējā dabasgāzes cena aprīlī bija par 55% zemāka nekā attiecīgajā periodā 2019. gadā.
Eiropā dabasgāzes cenu tirgū noteica izveidojies dabasgāzes pārpalikums, galvenokārt Covid-19 ietekmē. Aprīlī turpinājās augsts sašķidrinātās dabasgāzes imports pirms plānotā piegāžu samazinājuma no ASV, sākot ar jūniju. Tikmēr dabasgāzes krātuvju aizpildījums Eiropā pieauga līdz 62 %, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, kad krātuvju aizpildījums bija 48%. Dabasgāzes tirgū iepriekšējā mēnesī cena nokrita līdz 5,77 EUR/MWh, tā ir zemākā cena 14 gadu laikā.
Eiropas emisiju kvotu (EUA Futures) "EUA Dec.20" cena aprīlī minimāli pieauga par 1% līdz 20,14 EUR/t un kontrakta mēneša beigās samazinājās līdz 19,57 EUR/t.
Aprīlī oglekļa emisijas kvotu tirgū cenas svārstījās no 17,08 EUR/t līdz 21,70 EUR/t, to ietekmēja pieprasījums, izejvielu cenu dinamika un prognozes par turpmākiem ekonomikas atveseļošanās tempiem. Turklāt cenu kāpumu ietekmēja Francijas kompānijas EDF paziņojums par plānotiem atomelektrostacijas izstrādes apjoma samazinājumiem par 20%. Šāds paziņojums deva signālu par, iespējams, lielāku elektroenerģijas izstrādi ogļu stacijās, tomēr pieprasījuma turpmākās izmaiņas efektu var arī neizraisīt.
