Rodika Prohorova: Depresija pasaules tirgos
Foto: F64

Visos "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos elektroenerģijas cenas turpināja samazināties. Februārī elektroenerģijas cena Lietuvā bija 27,77 EUR/MWh, samazinoties par 10%, kas bija zemākā cena Baltijā. Latvijā mēneša vidējā elektroenerģijas cena samazinājās par 9% līdz 28,05 EUR/MWh un Igaunijā elektroenerģijas cena arī samazinājās par 9% līdz 28,11 EUR/MWh. Baltijā ikstundas cenu amplitūda februārī svārstījās no 0,07 EUR/MWh līdz 77,28 EUR/MWh.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Visos "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos mēneša vidējā elektroenerģijas cena februārī samazinājās vidēji par 36%. Sistēmas vidējā cena, salīdzinot ar janvāri, samazinājās par 46% līdz 13,08 EUR/MWh. Ziemeļvalstīs vidējā "spot" cena bija 15,77 EUR/MW, tādēļ cenu starpība starp Ziemeļvalstīm un Baltiju vidēji pieauga līdz 12 EUR/MWh.

Arī februārī Eiropā rekordsiltie laikapstākļi novēroti visā Ziemeļu puslodē. Ziemeļvalstīs un Baltijā šādi laikapstākļi ietekmēja zemāku elektroenerģijas pieprasījumu. Turklāt augstu nokrišņu apjomu rezultātā uzlabojas hidroloģiskā situācija Ziemeļvalstīs. Ūdens rezervuāru aizpildījuma līmenis ir virs normas atzīmes, tādējādi bija augsta izstrāde hidroelektrostacijās Ziemeļvalstīs un arī Latvijā. Turpretī vēju staciju izstrāde samazinājās par 12%, tomēr tā joprojām ir augstā līmenī. Augsta vēja staciju izstrāde dienas stundās ar zemu pieprasījumu un siltākiem laikapstākļiem izraisīja ikstundas cenu samazinājumu.

Elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenu ietekmēja rekordaugsta hidroloģiskā bilance

Februārī nākotnes elektroenerģijas cenu līkne bija svārstīga, ko ietekmēja gan laikapstākļi, gan izmaiņas izejvielu tirgos. To galvenokārt ietekmēja siltu laikapstākļu prognozes un augsts nokrišņu apjoms. Ziemeļvalstīs hidroloģiskā bilance pieauga par 12,7 TWh, salīdzinot ar janvāri. Mēneša pēdējā nedēļā hidrobilance bija 22,1 TWh virs normas līmeņa, un tas ir augstākais rādītājs pēdējo 20 gadu laikā.

Februārī elektroenerģijas sistēmas nākotnes kontraktu (Nordic Futures) cenas marta kontraktam samazinājās par 46% līdz 14,18 EUR/MWh, kontrakta slēgšanas cena bija 13,60 EUR/MWh. Sistēmas 2. ceturkšņa kontrakta vidējā cena samazinājās par 40% līdz 13,67 EUR/MWh, kontrakta slēgšanas cena – 13,20 EUR/MWh. 2021. gada sistēmas "futures" vidējā cena februārī samazinājās par 13% līdz 26,79 EUR/MWh, un kontrakts noslēdzās ar cenu 26,35 EUR/MWh.

Latvijas elektroenerģijas "futures" vidējā cena februāra kontraktam arī samazinājās par 19% līdz 29,42 EUR/MWh, kontrakta slēgšanas cena – 28,30 EUR/MWh. 2021. gada Latvijas "futures" cena janvārī samazinājās par 3 % līdz 40,12 EUR/MWh.

Baltijā samazinās elektroenerģijas pieprasījums

Visās Baltijas valstīs līdz 2 382 GWh samazinājās elektroenerģijas patēriņš, salīdzinot ar janvāri, tas samazinājās par 6%. Latvijā elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 6% līdz 614 GWh. Lietuvā patēriņš samazinājās par 7% līdz 1 025 GWh, Igaunijā elektroenerģijas patēriņš bija par 4% zemāks nekā janvārī – 743 GWh.

Kopējā izstrāde februārī Baltijas valstīs samazinājās par 2% līdz 1 361 GWh. Baltijā tikai Lietuvā pieauga elektroenerģijas izstrāde par 11% līdz 426 GWh. Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājās par 4% līdz 598 GWh. Igaunijā izstrādes apjomi samazinājās par 13% līdz 337 GWh.

Februārī kopējā ģenerācija Baltijā nosedza 57% no elektroenerģijas patēriņa apjoma, Latvijā izstrādes attiecība pret patēriņu bija 97%, Igaunijā 45%, un Lietuvā 42%.

Pietece Daugavā bez būtiskām izmaiņām

Februārī Daugavā bija augsta pietece jeb 903 m3/s, kas minimāli pieauga, salīdzinot ar janvāra pieteces apjomu, tomēr tā bija gandrīz divas reizes augstāka par 30 gadu vidējo pieteces līmeni.

Elektroenerģijas izstrāde "Latvenergo" hidroelektrostacijās samazinājās par 11% līdz 341 GWh, salīdzinot ar janvāri. Samazinoties hidroelektrostaciju izstrādei, par 9% līdz 116 GWh pieauga "Latvenergo" TEC izstrāde.

Koronavīrusa izplatīšanās skar globālos izejvielu tirgus

Jaunais koronavīruss kļuva par globālu problēmu, kas skāris rūpniecību, aviāciju, tūrismu, akciju tirgus un naftas cenas. Ķīnas ekonomiskā loma globālos ekonomikas procesos ir pietiekami nozīmīga, lai ekonomikas attīstības palēninājums ietekmētu arī pārējo pasauli. Karantīna Ķīnā ietekmēja darbu valsts industriālajos sektoros un radīja piegāžu traucējumus. Tālāka vīrusa izplatība signalizē par ekonomikas attīstības samazinājumu ASV un Eiropā, kā arī citviet pasaulē. Tomēr Covid-19 ietekme uz turpmāko globālās ekonomikas attīstību būs atkarīga no tā, cik sekmīgi izdosies ierobežot tā izplatību.

"Brent Crude Futures" jēlnaftas nākotnes kontrakta vidējā cena februārī samazinājās par 12% līdz 55,48 USD/bbl, kontrakta slēgšanas cena noslīdēja līdz 50,52 USD/bbl.

Naftas tirgus galvenais virzītājspēks bija koronavīrusa izplatīšanās. Ķīnā naftas imports un eksports samazinās, zemāks pieprasījums ir novērots ne vien Ķīnā, bet vīrusa izplatības rezultātā arī Irānā, Itālijā un Dienvidkorejā. Tā rezultātā bažas par globālo ekonomikas recesiju šogad var samazināt naftas pieprasījuma pieaugumu. Turpretī ASV turpinās augsta jēlnaftas ieguve. Tajā pašā laikā tiek apdraudētas naftas piegādes Tuvajos Austrumos Lībijā notiekošā saspīlējuma dēļ, tomēr tas var palīdzēt OPEC dalībvalstīm ar plānoto naftas ieguves samazinājumu.

Ogļu nākotnes kontraktu (API2 Coal Futures Front month) vidējā cena februārī samazinājās par 6% līdz 48,99 USD/t, kontrakta slēgšanas cena vēl vairāk pazeminājās līdz 46,65 USD/t.

Eiropā ogļu pieprasījumu turpināja ietekmēt siltāki laikapstākļi un augsta vēju staciju izstrāde Vācijā, kā arī zemas dabasgāzes cenas. Savukārt globālo ogļu tirgu ietekmēja zems pieprasījums, ko izraisīja koronavīrusa epidēmija. Ķīnā karantīnas dēļ iekšzemes ogļu iegūšana samazinājās par 50%. Ņemot vērā, ka Ķīna ir lielākā ogļu eksportētājvalsts pasaulē, zemāka pieprasījuma dēļ ogļu imports nokritās par 20% jeb 4% no pasaules ogļu importa apjoma. Tomēr mēneša beigās Ķīnā izveidojusies ogļu pārprodukcija, jo iekšzemes ogļu iegūšana atgriezās pirmskarantīnas līmenī, un pieprasījums tomēr bija par 60% zemāks par normu.

Februārī (Gaspool Gas Futures) marta kontrakta vidējā cena samazinājās par 19% līdz 9,14 EUR/MWh, un kontrakta slēgšanas cena bija 9,49 EUR/MWh.

Eiropā dabasgāzes tirgū cenu lejupslīde turpinās. Koronavīrusa ietekmē Ķīnas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes līgumi tika atcelti, rezultātā daudzas piegāžu kravas tika pārvirzītas uz Eiropas tirgu. Tomēr vīrusa izplatīšanās arī Eiropas valstīs radīja zemāku pieprasījumu, tādēļ dabasgāzes pārpalikums pieauga, un tas pastiprināja cenu kritumu. Mēneša beigās krātuvju aizpildījuma līmenis Eiropā bija ap 62,7%, un tas ir par 20 procentu punktiem augstāk nekā gadu iepriekš.

Eiropas emisiju kvotu (EUA Futures) 20. decembra cena februāra mēnesī samazinājās par 1% līdz 24,18 EUR/t, un kontrakts mēneša beigās noslēdzās ar 23,88 EUR/t.

Februārī emisijas kvotu tirgū izmaiņas veicināja gan spekulatīvas ziņas par Lielbritānijas kvotu tirdzniecības atlikšanu, gan arī cenu kustības pārējos izejvielu tirgos. Tomēr zemāks pieprasījums un bagātīgs kvotu piedāvājums tirgū, kā arī Lielbritānijas kvotu izsoļu sākums marta sākumā bija iemesls cenu samazinājumam.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

OPEC Koronavīruss Covid-19 Enerģētika Latvenergo Nafta TEC
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form