Plūdi Latvijā nav nenovēršams ļaunums – sakārtojot meliorācijas sistēmas, ir iespējams sekmīgi cīnīties ar ilgstošu nokrišņu radītajām sekām. Taču tam jāparedz atbilstošs finansējums.
Lielākā daļa meliorācijas sistēmu ir būvētas aizvadītā gadsimta 60.-90. gados. Pēc neatkarības atgūšanas par valsts nozīmes meliorācijas sistēmām tika atzīta vien neliela to daļa. Lielāko daļu – ap 70% sistēmu nodeva zemes īpašniekiem, uzliekot tiem arī tiesisku atbildību par sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu. Plūdi parāda, ka ne katrs īpašnieks šos pienākumus ir pildījis godprātīgi. Arī lielākajā daļā valsts nozīmes meliorācijas sistēmu atjaunošanas darbi finansējuma trūkuma dēļ nav veikti vismaz 30 gadus. Pēdējā visaptverošā meliorācijas sistēmu inventarizācija lauksaimniecības un meža zemēs ir veikta pirms 30 gadiem. Kopš 2007. gada meliorācijas sistēmu uzturēšanā un atjaunošanā no valsts budžeta un Eiropas Savienības fondiem ir ieguldīti vairāk nekā 230 miljoni eiro. Tas šķiet daudz, taču salīdzinājumam ir jāmin, ka šogad autoceļu fondā tiks ieguldīti 330 miljoni eiro. Jāuzsver, ka meliorācijas sistēmu kopgarums Latvijā ir līdzīgs autoceļu garumam. Tādējādi droši var apgalvot, ka meliorācijas sistēmas nav saņēmušas adekvātu finansējumu.
Ņemot vērā globālos klimata pārmaiņu izraisītos procesus, lietavām bagāti laikapstākļi nākotnē ir sagaidāmi arvien biežāk. Applūdušas lauksamniecības un meža zemes, nopostīta raža, applūdinātas ēkas un citi postījumi var apdraudēt Latviju aizvien biežāk, jo daudzviet meliorācijas sistēmas funkcionē slikti vai nedarbojas vispār. Jāatgādina, ka 2017. gada lietavu izraisītie plūdi Latvijā radīja vismaz 380 miljonu eiro zaudējumus gan plūdu skarto teritoriju iedzīvotājiem un infrastruktūrai, gan lauksaimniekiem un mežsaimniekiem. Šobrīd Zemkopības ministrija ir izstrādājusi vērienīgu 613 miljonu eiro vērtu atbalsta pasākumu plānu, lai pēc Covid-19 krīzes palīdzētu atgūties lauksaimniecības un pārtikas ražošanas uzņēmējiem lauku apvidos. Tostarp pašvaldību grants ceļu atjaunošanai un lauksaimnieku pievedceļu un laukumu būvniecībai plānoti 125 miljoni eiro, teritorijām ar dabas un citiem specifiskiem ierobežojumiem – 100 miljoni eiro, meža nozares atbalstam – astoņi miljoni eiro utt.
Diemžēl atbalsta pasākumu plāns neparedz līdzekļus meliorācijas sistēmu sakārtošanai. Tomēr Latvijas klimatiskajos apstākļos meliorācijas sistēmu darbība ir vitāli svarīga tautsaimniecībai – tā ietekmē ne tikai lauksaimniecības zemju ražību, mežsaimniecības zemju kvalitāti, bet arī transporta infrastruktūru un apbūvēto, tai skaitā dzīvojamo, teritoriju drošību. Tāpat ceļu būvniecībā ir ļoti svarīgi no ceļa aizvadīt ūdeni, lai palielinātu ceļu noturību un samazinātu ekspluatācijas izmaksas. Šobrīd ir vitāli svarīga padomju laikos būvēto meliorācijas sistēmu atjaunošana vai pārbūve, un, neatvēlot šim mērķim līdzekļus, zaudētāji būs ne vien lauksaimnieki, bet visa Latvijas sabiedrība.
