Rungainis: 'Snoras' problēmas nevarētu ietekmēt Latvijas banku sistēmu
Foto: LETA

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir atbildīgi veikusi savu darbu, tad Lietuvas "Snoras" bankas problēmas neietekmēs Latvijas banku un finanšu sistēmas stabilitāti, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja finanšu konsultāciju kompānijas "IBS Prudentia" partneris Ģirts Rungainis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

""Latvijas Krājbanka" nav "Snoras" filiāle, tā ir meitasuzņēmums, kurš neatbild par savu akcionāru saistībām un situācijām. "Latvijas Krājbanku" Latvijā atsevišķi uzrauga FKTK, kas ir pieredzējusi organizācija, kas izgājusi cauri trīs banku krīzēm. Ja uzraudzība bijusi laba, tad "Latvijas Krājbankai" problēmu nebūs," skaidroja Rungainis.

Viņš piebilda, ka pārmaiņas gan notiks un tās būs saistītas ar "Latvijas Krājbankas" īpašniekiem, jo patlaban "Latvijas Krājbanka" ir Lietuvas valstij piederoša banka, kas darbojas Latvijas teritorijā.

"Būtu jājautā, kādi ir Lietuvas valsts plāni uz banku biznesa attīstību Latvijā. Domāju, ka Lietuvas valsts pārāk ilgi nepaliks "Snoras" un līdz ar to arī "Latvijas Krājbankas" īpašnieki un šīs akcijas tiks pārdotas. Tā kā Lietuvā, tāpat kā Latvijā, dominē skandināvu bankas, visticamāk, ka par "Snoras" un "Latvijas Krājbankas" īpašniekiem varētu kļūt kāda no tām. Tas, kas notiek patlaban, ļauj cerēt, ka īpašnieku maiņa notiks regulētā un civilizētā veidā," uzskata Rungainis.

Viņš piebilda, ka savulaik arī "Parex bankas" krahs neietekmēja Lietuvas banku sistēmu, lai gan Lietuvā darbojās "Parex bankas" filiāle.

Jau ziņots, ka Lietuvas Bankas valde trešdien nolēma uz laiku apturēt bankas "Snoras" darbību, savukārt Lietuvas valdība izmantoja Finanšu stabilitātes likumā paredzētās tiesības un ārkārtas sēdē lēma pārņemt visas bankas akcijas sabiedrības vajadzībām, lai maksimāli aizsargātu noguldītāju intereses un samazinātu iespējamos valsts izdevumus.

Valdība arī ierosinās Seimam mainīt likumdošanu, atļaujot sadalīt banku "Snoras" divās daļās - nosacītajā "labajā" un "sliktajā" bankā, lai valstij nebūtu jākompensē noguldījumi bankas klientiem, jo "labā" banka varētu turpināt darbību. Otrā bankā tikmēr paliktu pārējais īpašums.

Kā paziņojis Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks, bankā "Snoras" trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā.

Lietuvas Ģenerālprokuratūra sākusi pirmstiesas izmeklēšanu, lai darītu visu iespējamo bankas īpašuma aizsardzībai un varbūtējā kaitējuma atlīdzības nodrošināšanai.

Ar "NASDAQ OMX" biržas Viļņas Tirgus operāciju departamenta lēmumu trešdien tika apturēta tirdzniecība ar bankas akcijām.

Visi bankas "Snoras" noguldījumi līdz 100 000 eiro (70 280 latiem) ir apdrošināti, to drošību garantē valsts, norāda mediji. Likums paredz, ka apdrošināšanas izmaksas noguldītājiem tiek izmaksātas litos 20 darba dienu laikā no apdrošināšanas gadījuma dienas, bet ārkārtējos apstākļos šis termiņš var tikt pagarināts ne ilgāk kā par desmit darba dienām.

"Snoras" pagaidu administrators Saimons Frīklijs ceturtdien paziņoja, ka bankai nav likviditātes problēmu un 24 stundu laikā tā atsāks ierobežotu darbību.

"Būsim sarūgtināti, ja izskanējušās informācijas par "Snoras" banku dēļ cietīs AS "Latvijas Krājbanka" prestižs," trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Panorāma" sacīja "Latvijas Krājbankas" prezidents Ivars Priedītis.

Tai pat laikā viņš minēja, ka banka ir gatava tam, ka varētu būt cilvēki, kas pēc šodien dzirdētās informācijas vēlēsies doties uz "Latvijas Krājbanku", lai, piemēram, izņemtu naudu.

"Tomēr es neredzu iemeslu tam, lai cilvēki šādi rīkotos. Tas, ka ir nomainījušies mūsu akcionāru akcionāri, tiešu iespaidu uz "Latvijas Krājbanku" neatstāj. Pateicoties izskanējušajai informācijai par "Snoras" banku, arī mēs esam nonākuši uzmanības centrā. Šis notikums ir līdzīgs "matrjošku" principam, jo cilvēki uzskata - ja kaut kas slikts ir noticis ārējai lellei, tad sabojājušās ir arī iekšējās lelles," pauda Priedītis.

Patlaban "Latvijas Krājbankas" lielākā akcionāre ir Lietuvas AB "Bankas Snoras'', kurai pieder 67,9% akciju, bet atlikušie 32,1% akciju pieder citiem investoriem.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.