Krīze klimata jomā
Ik gadu Pasaules ekonomikas forums izvērtē nozīmīgākos globālos riskus, kas konkrētajā gadā sagaida pasaules iedzīvotājus. Vairāk nekā 750 globālie eksperti un uzņēmēji pauda savu viedokli par 2020. gadā sagaidāmajiem nozīmīgākajiem riskiem, vērtējot tos no iespējamības un globālās ietekmes skatupunkta. Kopumā tika vērtētas piecas risku kategorijas: ekonomiskie, ģeopolitiskie, sociālie, tehnoloģiskie un vides riski. Ja 2010. gadā neviens no top 5 riskiem nebija saistīts ar vides problēmām, tad vien desmit gadu vēlāk – 2020. gadā visas "topa" augšējās pozīcijas ir aizpildījuši vides riski kā iespējamākie sagaidāmie riski. Risku topa augšgalā ir ekstremāli klimatiskie apstākļi (piemēram, savvaļas ugunsgrēki, plūdi), nespēja pielāgoties klimata pārmaiņām, lielas dabas katastrofas (piemēram, zemestrīces, cunami), ievērojams bioloģiskās daudzveidības zudums un ekosistēmas sabrukšana.
Pasaules Ekonomikas foruma iegūtie rezultāti saskan arī ar pagājušā gada nogalē neilgi pirms ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām konferences (COP25) plaši izskanējušo paziņojumu – Eiropas Parlaments pasludinājis ārkārtas stāvokli vides un klimata jomā gan Eiropā, gan citur pasaulē. Tādēļ Eiropas Komisija pieprasīja vērienīgus pasākumus vides stāvokļa uzlabošanai, nodrošinot, ka visi tiesību akti un budžeta priekšlikumi ir pilnībā saskaņoti, lai ierobežotu globālās temperatūras pieaugumu līdz 1,5 °C. Lai izpildītu šo mērķi, tika rosināts gaidāmajā ANO klimata konferencē iesniegt stratēģiju, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu oglekļa neitralitāti. Diemžēl konferencē neizdevās vienoties par straujāku cīņu ar klimata pārmaiņām, tika noslēgta tikai kompromisa vienošanās par globālo plānu, kas pēc zinātnieku aprēķiniem nav pietiekami, lai ierobežotu temperatūras pieaugumu līdz nepieciešamajai robežai.
Eiropas zaļais kurss
Pēc Eiropas Parlamenta izsludinātā ārkārtas stāvokļa klimata jomā jaunā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja, ka Eiropas Savienībai līdz 2050. gadam ir jākļūst par klimatneitrālu kontinentu – vienu no pirmajiem reģioniem, kas sasniedz siltumnīcefekta gāzu emisiju neto nulles līmenī. Saprotot, ka tas ir mūsdienu lielākais izaicinājums, Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar "Eiropas zaļo kursu" (European Green Deal). Tas ir vērienīgu pasākumu un iniciatīvu kopums nākamajiem gadiem klimatneitralitātes sasniegšanai, kura īstenošanai Eiropas Komisija izstrādās jaunas rīcībpolitiku stratēģijas un plānus, kā arī veiks izmaiņas esošajā likumdošanā.
"Eiropas zaļajā kursā" uzsvērts, ka mērķa sasniegšanā būs jāiesaistās visām ekonomikas nozarēm, kā arī pārejai uz klimatneitralitāti jābūt taisnīgai un iekļaujošai, aktīvi iesaistot un gūstot atbalstu no iedzīvotājiem. Pēc Eirobarometra veiktā pētījuma datiem 2019. gadā 93% no Eiropas iedzīvotājiem klimata pārmaiņas uzskatīja par nopietnu problēmu un bija veikuši vismaz vienu darbību, lai samazinātu sevis radīto piesārņojumu.
Jāpiebilst, ka šobrīd Eiropas Savienībā ir noteikts mērķis līdz 2030. gadam samazināt SEG emisijas par vismaz 40% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, bet Eiropas Parlaments vēlas paaugstināt šo mērķi par desmito daļu, kopumā nosakot 55% SEG emisiju samazinājumu. Lēmumu plānots pieņemt līdz ANO klimata pārmaiņu konferencei šā gada novembrī. Tāpat Eiropas Parlaments uzskata, ka līdz 2021. gada jūnijam ir nepieciešami augstāki enerģijas un energoefektivitātes mērķi dalībvalstīm.
Latvijas stratēģija
2019. gada decembrī arī Latvijas valdība vienojās par atbalstu Eiropas Savienības mērķim līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti. Pavisam nesen izstrādātajā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā periodam no 2021. gada līdz 2030. gadam (NEKP 2030) jau ir definēti izaicinoši mērķi SEG emisiju samazināšanai, atjaunīgo energoresursu īpatsvara un energoefektivitātes paaugstināšanai. NEKP 2030 iekļauti vairāk nekā 100 dažādi politikas pasākumi, paredzot rīcību 12 virzienos, tostarp energoefektivitātes uzlabošana un atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju izmantošanas veicināšana rūpniecībā. Lai realizētu NEKP 2030 mērķus, būs jāiesaistās gan iedzīvotājiem, mainot savus ikdienas paradumus, gan tautsaimniecībai, pārejot uz klimatam neitrālāku un ilgtspējīgāku saimniekošanu. Detalizēta informācija par NEKP 2030 publicēta Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.
Nacionālās enerģētikas un klimata padomes sēdē, kas norisinājās 2020. gada 15. janvārī, Krišjānis Kariņš uzsvēra: "Šodien pirmajā Nacionālās enerģētikas un klimata padomes sēdē diskutējām par to, kā varam izmantot Eiropas Savienības Kopīgā klimata politikas radītās izdevības. Tā skaidri nosaka, ka Eiropas Savienība virzīsies uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu. Mums kā valstij ir jāapzinās, ka tā ir iespēja daudz straujāk attīstīt mūsu tautsaimniecību. Uzņēmējiem, kas spēs radīt inovatīvas un energoefektīvas tehnoloģijas, ir garantēts 500 miljonu iedzīvotāju tirgus Eiropas Savienībā."
Pieejams atbalsts uzņēmējiem
Lai veicinātu uzņēmēju pielāgošanos klimata pārmaiņām un energoefektivitāti paaugstinošu aktivitāšu realizāciju, valsts piedāvā uzņēmējiem vairākus atbalsta instrumentus.
1. No šā gada 9. janvāra līdz 4. aprīlim norisinās projektu iesniegumu pieņemšana Eiropas Savienības fondu atbalsta programmas "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" trešajā atlases kārtā.
Atbalsts ir paredzēts ēku energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanai, energoefektīvāku ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādei, inženiersistēmu atjaunošanai, ražošanas ēku, noliktavu un ražošanas teritoriju pārbūvei vai izveidei, ieguldījumiem atjaunīgo energoresursu izmantošanā, kā arī citiem energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem.
Kopumā ir pieejami 11,7 miljoni eiro ES Kohēzijas fonda finansējuma. Vienam finansējuma saņēmējam un ar to saistītajām personām maksimāli pieejamais Kohēzijas fonda finansējuma apmērs ir 1 000 000 eiro. Atbalsts energoefektivitātes pasākumiem tiek sniegts granta jeb dāvinājuma veidā līdz 30 % no projekta attiecināmajām izmaksām. Uz atbalsta saņemšanu var pretendēt Latvijas Republikā reģistrēti lielie komersanti, mazie un vidējie uzņēmumi un mikrouzņēmumi, kuru viena no darbības nozarēm ir apstrādes rūpniecība (NACE 2. redakcijas C sadaļa). Projektu iesnieguma veidlapas aizpildīšanas metodika un detalizēta informācija par pieteikšanās kārtību pieejama CFLA tīmekļa vietnē.
2. Savukārt valsts attīstības finanšu institūcija "Altum" piedāvā aizdevumus uzņēmuma energoefektivitātei un atjaunīgo energoresursu projektu ieviešanai. Aizdevumu piešķir gan projektiem, kas saistīti ar apgaismojuma, ventilācijas, žāvēšanas, siltuma, aukstuma un tvaika ražošanas iekārtu nomaiņu, gan kaltes, motoru, sūkņu, elektrības piegādes un citu iekārtu energoefektivitātes paaugstināšanai.
Energoefektivitātes projektam pieejamais finansējums ir līdz 2,8 miljoniem eiro un līdz 85% no projekta kopsummas, turklāt nav nepieciešams papildu nodrošinājums, jo par nodrošinājumu kalpo uzņēmuma naudas plūsma.
Vēl viens instruments, ko "Altum" piedāvā uzņēmējiem, ir grants energoefektivitātes projektu izstrādei. Ar granta jeb dāvinājuma līdzekļiem iespējams finansēt ēku, iekārtu, uzņēmuma darbības procesu, sistēmu un mērījumu energoauditus, veikt ēku un iekārtu izpēti, kā arī projekta tehniski ekonomiskā pamatojuma izveidi. Grants sedz 85% no kopējām izmaksām, paredzot 15% paša uzņēmuma līdzdalību. Detalizēta informācija par "Altum" piedāvātajiem finansu instrumentiem pieejama "Altum" tīmekļa vietnē.
