Par to, ka tieši mazie un vidējie uzņēmumi ir reģionu mugurkaukls un valsts ekonomikas asinsrite, nevienu nav jāpārliecina. Tā ir ābeces patiesība. Diemžēl pēdējos gados vērojama tendence ieguldīt līdzekļus galvenokārt lielo ostu attīstībā, bet mazās šai ziņā atstāt "pabērna" lomā. Tomēr tieši Skultes, Mērsraga, Salacgrīvas, Rojas, Engures, Pāvilostas ostas un nedaudz mazākā mērā Jūrmalas osta, ir laba bāze jaunu uzņēmumu tapšanai, un līdz ar to arī jaunu darba vietu radīšanai. Šīs ostas ir arī unikāla iespēja mazajiem uzņēmējiem eksportēt savu preci. Tā kā mazajām ostām ir vairāki darbības virzieni, starp kuriem ir gan kokmateriālu eksports, gan zvejniecība, gan jahtu uzņemšana, to apkārtnē iespējams attīstīt vairākus uzņēmējdarbības veidus, tai skaitā tūrismu un viesmīlības nozari, izejmateriālu pārstrādi, kokapstrādes, zivju apstrādes uzņēmumus, pie noteiktiem apstākļiem arī tehnoloģiju uzņēmumus, u.c. Līdz ar to mazajām ostām ir būtiska ietekme uz reģionu ekonomisko aktivitāti un, ja vēlamies lai tā augtu, nav cita ceļa kā veicināt to tālāku attīstību.
Mazo ostu nākotne lielā mērā ir atkarīga no to spējas atrast savu specializāciju un nišu, kā arī spējas piesaistīt investīcijas to konkurētspējas palielināšanā.
Šobrīd nobeiguma fāzē ir starptautisks projekts "Uzlabota jahtu ostu infrastruktūra un ostu tīkla attīstība Igaunijā un Latvijā (EST-LAT Harbours), kura ietvaros mazajās Latvijas piekrastes ostās tiek izbūvēta vai uzlabota ostu infrastruktūra. Rezultātā tās kļuvušas daudz konkurētspējīgākas burāšanas segmenta attīstīšanā un ārvalstu burātāju kā tūrista piesaistē. Vienota mazo ostu tīkla sakārtošana ir būtisks priekšnosacījums, lai attīstītu piekrastes tūrismu un piesaistītu Vācijas, Polijas un Skandināvijas valstu burātājus, kur tas ir ļoti attīstīts tūrisma segments. Šīs nišas attīstība Latvijā paver jaunas tūrisma iespējas.
Mazajās ostās, kuras galvenokārt nodarbojas ar koksnes eksportu, nepieciešams maksimāli attīstīt katru ostas pārvaldībā esošo kvadrātmetru, izbūvēt jaunus kravu pārkraušanas laukumus un pievedceļus, tādējādi stiprinot to kapacitāti. Nepieciešams izbūvēt arī jaunas piestātnes, jo tieši piestātņu skaits ir izšķirošais rādītājs ostu eksportspējā. Jāefektivizē arī caurlaižu punktu darbība, kas ļautu samazināt rindas ārpus ostas, tā veidojot arī pozitīvāku vietējo iedzīvotāju attieksmi pret ostu kā uzņēmējdarbības centru.
Otrs būtisks mazo ostu darbības virziens varētu būt augstas pievienotās vērtības kravu eksports, taču tam nepieciešamas konteineru kravu pārvadāšanas iespējas, kādu mazajām ostām nav. Tanī pašā laikā šajos reģionos arī Covid-19 krīzes apstākļos netrūkst mazo un vidējo uzņēmumu, kuri ražo inovatīvas tehnoloģijas un būtu gatavi tās eksportēt, taču trūkst tīri fizisku izejas pozīciju caur mazajām ostām, kuru iespējas šādus pakalpojums piedāvāt neļauj.
Kā liecina Latvijas ostu kravu apgrozījuma dati par pirmo pusgadu, tad katastrofālā kravu krituma apstākļos tieši Salacgrīvas, Mērsraga, Rojas, Pāvilostas un Skultes ostās pārkrautais kopējais kravu apjoms (899 800 tonnas), bija tas "piliens", kurš Baltijas valstu konkurencē Lietuvai neļāva apsteigt Latviju. Tiesa, pagaidām vēl nav īsti zināms, kāda bijusi Covid-19 krīzes ietekme uz mazo ostu darbību, jo tajās strādojošie uzņēmumi vēl izpilda pirmskrīzes laika pasūtījumus un nav zināms, vai un cik lieli būs nākošie pasūtījumi. Tomēr savs pamats optimismam ir. Lielie Eiropas kokrūpniecības uzņēmumi lēnām atsāk savu darbību, un līdz ar to var cerēt, ka vismaz mazajās ostās, kurās attīstīts kokmateriālu eksports, darbība turpināsies pilnā apjomā.
Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos valdība pieņēmusi vairākus lēmumus ekonomikas sildīšanai. Piemēram, publiskās infrastruktūras attīstības projektiem šogad papildus piešķirti 75 miljoni eiro. Ekonomisko procesu aktivizēšanai par gadu ātrāk plānota Liepājas cietuma būvniecība, tiks būvēta akustiskā koncertzāle, nenoliedzami, autoceļu segumu un tiltu remontdarbi ir nepieciešami. Tomēr ne mazāk vērtīgs ieguldījums būtu finansējuma piešķiršana mazo ostu infrastruktūras attīstībai. Vēl jo vairāk tādēļ, ka investīciju nodrošināšana mazo ostu attīstībā, ir arī viens no Latvijas ostu attīstības programmas 2014.-2020. gadam darbības virzieniem. Šobrīd nevarētu teikt, ka tas ir izpildīts.
Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka valstij nav jāpalīdz attīstīt mazās ostas kā uzņēmējiem un uzņēmējdarbībai pievilcīgas teritorijas. Šobrīd mums tāda iespēja ir, jo, kā jau ne reizi vien izteikušies dažādu jomu eksperti, Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšanas periods ir arī iespēju laiks.
