Sandris Artemjevs: Programmēšana nav tikai eksakto priekšmetu pārzinātājiem
Foto: Publicitātes foto

Tas, ka Latvijā dramatiski trūkst IT speciālisti mediju telpā jau sen vairs nav jaunums, tāpat kā fakts, ka programmētāju profesija ir viena no vislabāk apmaksātajām. Diemžēl potenciālo programmētāju, piemēram, skolnieku, vidū šī informācija nav tik izplatīta. Tāpat arī vispārējas zināšanas par to, kas vispār ir programmēšana un vai tad, ja neesi izteikts eksakto priekšmetu cilvēks, šai jomā tev vispār ir kādas izredzes. Informācijas trūkums ir viens no lielākajiem iemesliem, kādēļ tik maz cilvēku šai jomā darbojas.

Programmētāja profesija, šķiet, ir viena no visvairāk mītiem apvītajām. Kad eju runāt ar jaunajiem studentiem, cenšos apgāzt populārākos mītus, kuru dēļ daudzi šo profesiju neizvēlas un nemaz neinteresējas padziļinātāk. Viens no argumentiem, ar kuriem sastopos, ir, ka esot jābūt "ciparu galvai", lai kļūtu par programmētāju, taču tā noteikti nav. Protams ja skatāmies uz ļoti augsta līmeņa programmētāju, kurš strādā, piemēram "Google" vai "Facebook", kur ir nepieciešamas ļoti spēcīgas tehniskās zināšanas, tad tur bez tā neiztikt. Taču Latvijā šis līmenis nav tik augsts, īpaši tehniskā ziņā, mums vairāk ir dažādas biznesa lietotnes. Banku, apdrošināšanas un līdzīgās nozarēs tieši padziļinātas tehniskās zināšanas nav tik ļoti nepieciešamas, un pietiek ar labu loģisko domāšanu un biznesa izpratni, lai to darītu. Ir ļoti daudz pozīciju, kurās uzdevumi ir labi uztaisīt lapu vai lietotnes – tāpēc nav jāzina algebra "uz 9", patiesībā tas ir ļoti viegli izdarāms.

Strādājot šai jomā jau aptuveni 10 gadus, diezgan bieži sastopos ar to, ka jaunieši no "konveijera" tipa kursiem vai universitātēm iznāk, nezinot pat pašus programmēšanas pamatus, taču viņi atnāk un prasa lielu algu, jo viņiem skolā ir stāstīts, ka, "atsēžot" šeit, tu dabūsi darbu. Taču darbā nevienam nav intereses mācīt programmēšanas pamatus, turklāt tas uzreiz ir risks, ka vienkārši neizdosies darbiniekam to iemācīt, un darba devējam tas arī nemaz nebūtu jādara. Uzņēmumiem nepieciešams, lai darbinieks nes vērtību, ļoti bieži ir dažādas sistēmas, ar kurām strādājot, nav nepieciešama ilgu gadu pieredze, bet pietiek ar pamata izpratni par programmēšanu, tādēļ darba devējs ir gatavs pieņemt cilvēku bez darba pieredzes, taču ne jau ņemt "baltu lapu" un mācīt programmēšanu, tas ir skolu uzdevums. Tādēļ arī pats dibināju programmētāju skolu "Codelex" – lai palaistu darba tirgū cilvēkus, kas saprot programmēšanas pamatus un neiet pie darba devējiem ar prasībām, bet bez saprašanas. Daudziem problēmas sagādā arī darba atrašana, jo tehniskās intervijas ir dažādas un arī šķietami labi speciālisti mēdz saskarties ar grūtībām tajās, bet arī ar to palīdzam saviem kursantiem.

Uzskats, ka "ieviesīsim pamatskolās vai vidusskolās obligāto programmēšanu, tad visi kļūs par programmētājiem", ir maldīgs. Ar cilvēku, kurš mācēs uzrakstīt kodu, bet neapzināsies savas iespējas, nebūs pietiekoši, lai palielinātu programmētāju skaitu. Atceros, ka tad, kad pats mācījos vidusskolā, man ļoti patika ar programmēšanu saistītās lietas, taču es pat iedomāties nevarēju, ka man šis darbs varētu patikt, jo bija radies iespaids, ka darbs ir ļoti garlaicīgs, vienveidīgs. Nezināju arī, ka atalgojums ir stipri augstāks par vidējo atalgojumu valstī. Jauniešiem noteikti tas radītu interesi un motivāciju, ja parādītu kādas tehniskajiem speciālistiem ir algas Eiropā un Amerikā, pastāstītu, ka darba apstākļi ir labi un profesija ir pieprasīta. Ir svarīgi ieinteresēt nozarē un iepazīstināt ar to, ko šī profesija piedāvā.

Latvijā daudz kaut kur piedalās un reklamējas lielie IT un tuvu stāvošie uzņēmumi, taču bieži vien šie uzņēmumi uz tikšanos ar jauniešiem aizsūta cilvēku uzvalkā, kurš, iespējams, pat nav tuvu stāvējis šai profesijai un kopumā rada iespaidu, ka tikai lielajos uzņēmumos kaut kas notiek. Tādā birokrātiskā darbā reti kuram rodas interese strādāt. Patiesībā Latvijā ir ļoti daudz mazo un vidējo uzņēmumu, kuri arī veiksmīgi strādā ar pasūtījumiem ar lieliem, pasaulē zināmiem zīmoliem ārpus Latvijas. Uzskatu, ka tas būtu darbs roku rokā valstij un uzņēmumiem, samazinot šo aklo zonu par programmēšanas iespējām Latvijā, un izglītotu un tiešām ieinteresētu cilvēkus šajā profesijā.

Patiesībā programmēšana ir profesija ar daudz plusiem, tai skaitā ar to, ka tajā var strādāt attālināti, kas pēdējo 2-3 gadu laikā arvien biežāk ir sastopams. Cilvēkiem nepatīk būt ģeogrāfiski piesaistītiem darba vietai, pat ja darba laiks ir noteiktas stundas diennakts laikā – ir interese par iespēju strādāt no mājām vai ceļojot, darbu ņemot līdzi. Tas atrisina arī problēmas, kuras parasti rodas, pārvācoties uz citu valsti, īpaši, ja tas ir īslaicīgi, jo ir nepieciešams darbs.

IT jomā sfēru ir ļoti daudz un dažādu, un tas sniedz iespēju migrēt pa profesijām, diezgan vienkārši pārkvalificējoties, jo zināšanas pa sfērām ir līdzīgas un viegli pārnesamas. Var pamēģināt savas spējas, programmējot mobilās lietotnes, ja apnīk vai tomēr nepatīk, pārkvalificēties par projektu vadītāju vai strādāt ar datu zinātni vai ko citu, iespēju ir daudz. Tas viss paplašina pieredzi, zināšanas un arī darba tirgū tas ir pluss. Uzsākt arī ir diezgan vienkārši, galvenais zināt, ko meklēt – visiem ir iespējas pašiem jau kaut kādā līmenī papētīt un vairāk uzzināt par programmēšanu, pašmācības ceļā sākt apgūt starta soļus, saprast, vai tas interesē. Ja patīk, tad iet un mēģināt piepildīt kādu savu ideju. Galvenais – sākt maziem soļiem kustēties tai virzienā un skatīties, kas interesē un kas patīk.

Source

DELFI Bizness

Tags

IKT nozare Facebook Google Tehnoloģijas Matemātika
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form