Salīdzinot ar martu, uzņēmumu apgrozījums kritās par 2,1%. Samazinājās gan nepārtikas, gan pārtikas preču pārdošana. Savukārt uz vājā pērnā gada fona mazumtirdzniecības apgrozījums gada laikā uzrāda 7,8% pieaugumu.
Pieticīgāk augusi pārtikas preču tirdzniecība (+2,2%). Savukārt nepārtikas preču tirdzniecības apjomi palielinājās par 10,7%, bet augstās degvielas cenas nav bijis šķērslis degvielas mazumtirdzniecības pieaugam par desmito daļu.
Nav šaubu, ka gada sākumā uzņemto patēriņa pieauguma tempu uzturēt būs ļoti problemātiski. Tāpat ārējās tirdzniecības attīstība norāda uz tā neilgtspējīgo raksturu. Līdzšinējie eksportā gūtie panākumi ir veicinājuši pozitīvās tendences ekonomikā, tai skaitā, noskaņojuma uzlabošanos un atdzīvinājuši patēriņu.
Lai arī nesenie pirmā ceturkšņa IKP dati bija ar zināmu (pozitīvu) pārsteiguma devu, tie atspoguļo aizgājušo periodu. Turpmākā eksporta attīstība saskarsies ar nopietniem izaicinājumiem, kas pamazām apcirps arī esošo noskaņojumu, kā dēļ gada otrajā pusē varam sagaidīt korekcijas patēriņa aktivitātē.
Lomu nospēlēs arī bāzes efekts, kā dēļ gada otrajā pusē pieauguma procenti būs krietni piezemētāki. Tādēļ valdošo klimatu ekonomikā un patēriņā tai skaitā noteiks spēja saglabāt pozitīvu eksporta attīstību, kā arī vispārējais fons ES, kas izrietēs no panākumiem parādu krīzes risināšanā.
Patlaban nepieciešami ātri un konstruktīvi risinājumi Grieķijas un Spānijas problēmām. Tāpat jaunu viļņošanos sola arī gaidāmais Fiskālā pakta ratifikācijas balsojums daudzās dalībvalstīs, kas var veicināt jau tā augsto nenoteiktību. Līdz šim Eiropā vērojamā viļņošanās vietējā patērētāja noskaņojumu ir skārusi maz. Taču nav jautājums par to vai, bet drīzāk kad un cik lielā mērā tas izpaudīsies. Vidējā termiņā korekcijas varētu viest jau vērojamais ekonomiskās aktivitātes kritums Krievijā.