Foto: Publicitātes foto
Vidējais cenu līmenis mēneša laikā ir palielinājies par 0.6%, ko veido preču cenu kāpums par 0.8%, bet pakalpojumiem par 0.2%. Kā bija gaidāms, lielāko ietekmi veidoja atsevišķu pārtikas produktu un degvielas sadārdzinājums.

Negaidīti lielu cenu pieaugumu mēneša laikā uzrāda apģērbi un apavi. Tomēr pārsteigums tas nav. Kā nu necels tirgotāji cenas, ja pircēju aktivitāte sit augstu vilni. To apliecina mazumtirdzniecības statistika, kas rāda, ka tieši šo preču noieta pieaugums ir starp straujākajiem nozarē. Pie šādām mazumtirdzniecības un cenu tendencēm arī ir bažas par to, cik lielā mērā cenās realitātē atspoguļosies plānotais PVN samazinājums.

Rezultātā gada inflācija ir sasniegusi 2.8% un, lai arī kopējā tendence pasaulē norāda uz inflācijas spiediena mazināšanos, iekšējā patēriņa aktivizēšanās to būtiski kavē. Tikmēr 12 mēnešu vidējā inflācija turas augstā līmenī - 4.1%, kas vērš uzmanību uz to, ka esošais inflācijas palēnināšanās temps ir pārlieku lēns, lai radītu bažas par Māstrihtas kritērija izpildi noteiktajā laikā. Tas visdrīzāk liecina par nepieciešamību valdībai savlaicīgi domāt pie papildus pasākumiem inflācijas koriģēšanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!