Tāpat atlaižu ietekmē cenas turpināja rukt apģērbam un apaviem. Lētāks kļuva arī alkohols un tabakas izstrādājumi. Nebeidz izbrīnīt statistiskais telekomunikāciju tarifu krituma maratons.
Rezultātā gada inflācija negaidīti atkal pārvērtusies par deflāciju, norādot, ka šā gada augusta vidējais cenu līmenis ir par 0.2% zemāks par pērnā gada augustu.
Tādejādi, pilnīgi noteikti varam sagaidīt, ka izzūdot sezonālajiem faktoriem un pat neskatoties uz mērenu cenu līmeņa pieaugumu atlikušajos mēnešos, 2013.gada vidējā inflācija būs bijusi visai nosacīta, tas ir, ļoti niecīga.
Patlaban cenu izmaiņu sakarā turpmākais fokuss ir vērsts uz cenu transformācijai no latiem uz eiro. Jau ir vērojami gadījumi, kad cenas savlaicīgi tiek piekoriģētas atbilstoši jaunajai valūtai. Tomēr tas nekādus būtiskus inflācijas lēcienus neraisīs. Potenciālie gadījumi izšķīdīs kopējās tendencēs. Ļoti būtiski būs nekrist vēlmē vispārināt. Ja tiek konstatēta nesamērīga cenu noapaļošana un lieta ir principiāla, tad jālūko pēc alternatīviem piedāvājumiem.
Nākamgad inflācija sagaidāma straujāka, tomēr tā neapdraudēs pirktspējas pieaugumu. Globālās inflācijas tendences liecina, ka lielu risku straujam cenu kāpumam ārējo faktoru ietekmē nav. Galvenās tendences vairāk virzīs iekšējie faktori, aktīvais patēriņš un izmaksu pieaugums. Turpināsies mērens pārtikas cenu kāpums, bet energoresursu cenas varētu saglabāties pašreizējos līmeņos. Jāņem gan vērā, ka inflāciju nākamgad ietekmēs mājsaimniecību izlikšana elektroenerģijas tirgū. Darba samaksas kāpums un valdības sniegtie nodokļu samazinājumi uzlabos pirktspēju, kas spēs nokompensēt eiro pārejas neērtības.
Turpmāk pieaugošu spiedienu uz cenām veidos izmaksu kāpums, ko lielā mērā veicinās darbinieku prasības pēc algas pieauguma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
