Foto: Publicitātes foto

Jūlijā patēriņa cenas samazinājās par 0.4% salīdzinot ar jūniju, gada laikā patēriņa cenas pieauga par joprojām pieticīgiem 0.6%.

Jūlijā patēriņa cenas ietekmēja ierastā sezonalitāte (salīdzinot ar jūniju, jūlijā ierasti samazinās dārzeņu un augļu cenas jaunās ražas dēļ, tāpat turpinās izpārdošanas apģērbu un apavu veikalos) un dažādas tarifu izmaiņas. 1.jūlijā tika pacelti „Rīgas ūdens" tarifi, arī siltumenerģija sadārdzinājās (kaut gan tā joprojām ir lētāka nekā pērn). Telekomunikāciju pakalpojumu cenas mazināja viesabonēšanas un starpoperatoru norēķinu tarifu kritums, tomēr to, šķiet, atsvēra augstāki „Tele2" tarifi, līdz ar to mēneša griezumā sakaru cenas pieauga vien par 0.3%, gada laikā joprojām saglabājas kritums (-2.1%). Inflācija līdz šim jau bijusi ļoti mērena, bet gaidāms, ka Krievijas embargo radīs papildu atvēsinošu ietekmi uz patēriņa cenām šī gada rudenī un cenu kāpums šogad būs gausāks, nekā gaidīts iepriekš.

7.augustā Krievijas ieviestais embargo uz konkrētām pārtikas un lauksaimniecības precēm (galvenokārt augļiem, dārzeņiem un piena produktiem, kā arī gaļai un zivīm), protams, būs šķērslis atsevišķiem vietējiem ražotājiem un lauksaimniekiem, kuriem nāksies domāt, kurp novirzīt produkcijas pārpalikumu. Turklāt tādā pašā situācijā būs poļi, lietuvieši un citu ES valstu pārtikas ražotāji un lauksaimnieki. Rezultātā Latvijā varētu pieaugt atsevišķu pārtikas un lauksaimniecības produktu piedāvājums un to cenas kritīs. Turklāt šis efekts nebūs mazs - Krievijas aizliegto preču klāsts vidēji sastāda teju pusi no Latvijas iedzīvotāju tēriņiem pārtikai.

Pārtikas cenu kritums varētu radīt pozitīvu iespaidu uz patērētājiem, jo to pirktspēja uzlabosies, jo īpaši tas varētu attiekties uz mazāk turīgām mājsaimniecībām, kuru patēriņā ierasti salīdzinoši lielāku lomu ieņem pārtika. Tomēr augstāka konkurence embargo produktiem negatīvi ietekmēs dažu vājāk pozicionētu saimniecību/uzņēmumu apgrozījumu, likviditāti un naudas plūsmas, līdz ar to bezdarbs var sarukt nedaudz gausāk un algas kāpt lēnāk, nekā iepriekš domāts.  

Kopumā šogad inflācija būs manāmi vājāka, nekā aprīlī prognozētie 1.5%, arī Krievijas embargo efekta dēļ.  

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!