Solveiga Grīsle: Samazināt konkurenci Latvijas nolietoto riepu apsaimniekošanā?
Foto: Publicitātes foto

Riepas kā atkritumi ir kaitīgas videi, tās dabiskajā vidē sadalās vairāk nekā 100 gadus, turklāt to sastāvā esošās ķimikālijas piesārņo kā augsni, tā gruntsūdeņus. Tādēļ ir būtiski, lai tās tiek pienācīgi pārstrādātas. Latvijā joprojām redzam riepas izmestas mežā, uzkrātas vairākās teritorijās, joprojām bieži nezinām, kur tās nodot. Pēdējā laikā ieviesta virkne izmaiņu situācijas uzlabošanai – finanšu nodrošinājums apsaimniekotājiem, palielināti normatīvi nolietoto riepu savākšanai un pārstrādei, šobrīd tiek izstrādāts jauns pētījums par šīs jomas turpmāku sakārtošanu, vērtējot arī depozītsistēmas scenāriju.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jau vairākus gadus Latvijas mediju telpā ir aktualizēts nolietoto riepu apsaimniekošanas jautājums, norādot uz lieliem riepu uzkrājumiem atsevišķās teritorijās. Viens no piedāvātajiem risinājumiem ir riepu depozīta sistēmas ieviešana, ko šobrīd kā vienu no alternatīvām vērtē VARAM piesaistītie konsultanti.

Līdz šim Latvija riepu atkritumu apsaimniekošanā bija izvēlējusies arī citās Eiropas valstīs plaši izmantoto ražotāju atbildības sistēmas modeli. Tas nozīmē, ka riepu ievedējs – pats vai deleģējot šo uzdevumu apsaimniekošanas sistēmas uzņēmumam, – uzņemas atbildību un finansē nolietoto riepu apsaimniekošanu atbilstoši tā ievestajam jauno riepu apjomam konkrētajā gadā Latvijas teritorijā. Šo izpildi regulē normatīvie akti un kontrolē Valsts vides dienests.

Pēc būtības šādam modelim būtu jādarbojas efektīvi, jo tas nodrošina to, ka visas ievestās riepas tiktu atbilstoši apsaimniekotas, ko finansētu riepu ievedējs. Tomēr šajā sistēmā bija un ir sekojošas nepilnības.

Negodprātīgi riepu apsaimniekotāji

Viena no galvenajām problēmām nolietoto riepu apsaimniekošanā ir bijuši negodprātīgi riepu apsaimniekotāji, kas nav atbildīgi veikuši savu uzdevumu. Šie apsaimniekotāji no riepu importētājiem saņēma uzdevumu un finansējumu par riepu apsaimniekošanu, bet to neizpildīja pilnībā, jo nenodrošināja riepu gala pārstrādi – riepas palika uzkrātas atsevišķās teritorijās. Lai apkarotu šo problēmu, tika ieviests finanšu nodrošinājums apsaimniekošanas veikšanai – gan ražotāju atbildības sistēmām, gan visā ciklā iesaistītajiem Latvijas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem. Papildus tam ir stipri pieaugusi arī Valsts vides dienesta kontrole, lai šādas situācijas neatkārtotos turpmāk.

Neatbilstošs pārstrādes normatīvs

Līdz 2021. gada 1. jūlijam riepu ievedēju uzdevums bija savākt un nodot gala pārstrādei 65 % no konkrētajā gadā ievestajām jaunajām vai mazlietotajām riepām. Tātad pieņemot, ka vidējais riepu nodilums Latvijā to dzīves ciklā ir 20 %, balstoties uz līdzšinējo riepu apsaimniekošanas normatīvu, importētāji varēja neapsaimniekot aptuveni 15 % ievesto riepu radīto atkritumu. Tas daļēji radīja pamatu nolietotu riepu uzkrājuma palielinājumam. Šī problēma tika atrisināta, jo no 2021. gada 1. jūlija nolietotu riepu apsaimniekošanas normatīvs tika palielināts uz 80–90 %, kas jau šobrīd pakāpeniski sāk risināt arī vēsturiskā uzkrājuma problēmu.

Riepas uz ievestajām automašīnām

Vēl viena nepilnība sistēmā ir tāda, ka līdz šim šajā ražotāju atbildības modelī netika iekļautas riepas, kas ievestas kopā ar automašīnu (piekabi utt.). Šobrīd tiek virzīti grozījumi likumdošanā, lai arī šīs riepas tiktu iekļautas apsaimniekošanas modelī.

Negodprātīgi importētāji

Joprojām ir grūti rast risinājumu problēmai ar negodprātīgiem importētājiem, kas ievedot riepas Latvijā, nenodrošina to savākšanu un pārstrādi. Šie pārsvarā ir importētāji, kas tirgo riepas internetā, piegādājot tās no Lietuvas un citu valstu noliktavām, bieži vien neuzņemoties atbildību par riepu apsaimniekošanu, gan arī izvairoties no citu nodokļu maksāšanas. Godprātīgiem importētājiem ir noslēgti līgumi ar riepu apsaimniekotājiem, kuri nodrošina to, ka nolietotās riepas pie jaunu riepu iegādes tiek savāktas bez maksas. Līdz ar to iedzīvotājam ir izvēle – iegādāties riepas vietā, kur iespējams bez maksas nodot nolietotās riepas, vai arī iegādāties tās lētāk interneta veikalā, bet pēc tam maksāt par veco riepu nodošanu atkritumu apsaimniekošanas laukumos. Šeit būtu jāturpina stiprināt kontroli un uzraudzību, lai negodīgo sektoru samazinātu un līdz ar to nodrošinātu visiem iedzīvotājiem veco riepu nodošanu bez maksas.

Riepu depozīta sistēma

Gan mums kā lielākajiem riepu apsaimniekotājiem, gan mūsu klientiem – godprātīgiem riepu importētājiem – ir būtiski argumenti pret šādas sistēmas ieviešanu. Pirmkārt, tā pēc būtības nerisina nevienu no iepriekšminētajiem problēmjautājumiem – normatīvu sakārtošanu var veikt, precizējot likumdošanu, savukārt negodprātīgo importētāju problēmu iespējams risināt, palielinot to uzraudzību. Otrkārt, šī sistēma būs dārgāka par spēkā esošo, kura veiksmīgi sevi pierādījusi daudzās Eiropas valstīs. Tā sadārdzinās arī riepu gala cenu patērētājam. Treškārt, un būtiskākais – konkurences ierobežošana var radīt tikai negatīvu efektu gan uz apsaimniekošanas izmaksām (un līdz ar to – gala cenu patērētājam), gan uz sistēmas efektivitāti.

Esošā sistēma var strādāt pietiekami labi un efektīvi, ja papildus tiktu arvien stiprināta nelegālā importa kontrole, kā arī ieviesta atbildība par riepu apsaimniekošanu arī riepām, kas tiek importētas Latvijā kopā ar automašīnām.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.