Plašāka atjaunojamo energoresursu izmantošana neizbēgami prasīs sabiedrības gatavību segt izmaksas, šodien konferencē "Enerģētikas politika un klimata aizsardzība" norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP).
Viņš norādīja, ka vēsturiski esam pieraduši pie lētas enerģijas, kas nemotivē sabiedrību un nemotivē biznesa pārstāvjus izvēlēties labākos un efektīvākos izmantošanas veidus.
Pēc viņa teiktā, no vienas puses, runa ir par augstākām izmaksām, bet, no otras puses, tas ir motivators, kā panākt atbildīgāku izturēšanos pret enerģiju, jo atjaunojamā enerģija nav tikai saražotie megavati, enerģija, bet ir arī blakusieguvumi, piemēram, nodarbinātība, uzņēmējdarbības un zinātnes attīstība, arī reģionālā attīstība.
"Zaļā ekonomika kā vadmotīvs resursu efektivitātei, zemai oglekļa emisijas attīstībai, inovācijai, globālai solidaritātei, dabas, ekonomiskā un sociālā kapitāla ilgtspējai. Tie ir izaicinājumi ne tikai globāli, bet tieši attiecas uz mūsu ikdienas dzīvi gan Latvijā, gan reģionā," konferences dalībniekiem klāstīja ministrs.
"Latvija ir zaļa zeme, nebaidīšos tā teikt," norādīja Sprūdžs, kā piemērus minot vairākus indikatorus - dabas daudzveidību, ūdens kvalitāti, mazu apdzīvotības blīvumu laukos.
Viņš norādīja, ka siltumnīcefekta gāzu samazināšana un atjaunojamo energoresursu plašāka izmantošana nav pašmērķis vai kāda cita uzspiesta mērķa sasniegšana. To, pēc ministra domām, vajadzētu ņemt vērā, un politiķiem vajadzētu vairāk skatīties nevis kā uz Eiropas regulu pildīšanu, bet sev nepieciešamu uzdevumu.
"Tā ir ekonomiskās izaugsmes mēraukla, ņemot vērā pieaugošo neatjaunojamo energoresursu piegādes nākotnes riskus, kas bieži vien būs balstīti nevis uz tirgus cenu, bet ģeopolitiskiem nosacījumiem kontinentālajos austrumos un globāli pasaulē," sprieda ministrs.
Viņš arī norādīja, ka ir nepieciešama tāda enerģija, kas dod iespēju konkurētspējīgai jaunas un modernas industriālās infrastruktūras attīstībai Latvijas reģionos. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija jau atbalstot risinājumus siltumnīcefekta gāzes emisiju samazināšanai ražošanas uzņēmumos, un tuvākajā laikā tiks meklētas iespējas paplašināt to uz tirdzniecības un pakalpojumu sektora ēkām, kas nodrošina sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu reģionos, stāstīja Sprūdžs.
Viņš pauda viedokli, ka energoefektivitāte ir tā, kas samazina oglekļa dioksīda emisijas un dod tiešu ekonomisku un sociālu efektu. Ja īstermiņā jāsasniedz taustāmi rezultāti attiecībā uz klimata un enerģijas politiku, negavats jeb neiztērētās enerģijas vienība ir lētākā iespēja starp investīciju izmantošanas alternatīvām, savukārt lielākais negavatu avots ir ēku sektors Latvijā, teica ministrs.
Viņš pauda viedokli, ka ir jāuzlabo esošie būvniecības standarti un infrastruktūra, pielāgojot to energoefektivitātes prasībām, nodrošinoties pret klimata pārmaiņu radītajiem riskiem, kā arī jāveicina un praksē jāievieš zaļais publiskais iepirkums. "Pat vēl vairāk - arī šeit nevajadzētu ierobežot sevi tikai ar būvnormatīvu izpildi. Ir pamats Latvijai skatīties tālāk un veicināt patērētāju attieksmi pret brīvprātīgiem enerģijas patēriņa standartiem, un skatīties uz izmaksu taupīšanu tālākā perspektīvā," piebilda ministrs.
Viņaprāt, tas ir gan normatīvo aktu bāzes jautājums, gan arī informatīvo pasākumu un sabiedrības izpratnes radīšanas jautājums.
Lai to visu realizētu, ir nepieciešams sabiedrības atbalsts, nepieciešama labi informēta sabiedrība, kas pieņem ilgtspējīgus lēmumus par enerģijas izmantošanu arī citās vides jomās, vērtēja ministrs.
Viņš norādīja, ka klimata pārmaiņas un enerģija ir vienas medaļas divas puses.
Pēc Sprūdža domām, pastāv neatliekama vajadzība pēc starptautiskas vienošanās, kuras rezultātā tiek izvirzīti ilgtermiņa saistoši mērķi attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, nodrošinot Kioto protokola pēctecību. Tas mudinātu valdības noteikt ilgtermiņa skaidrus politikas pasākumus, savukārt biznesa kopienu tālredzīgi plānot investīcijas zemu oglekļa emisiju tehnoloģijās un citos siltumnīcefekta gāzu samazināšanas līdzekļos, teica ministrs.
Jau ziņots, ka ceturtdien Rīgā notiek konference "Enerģētikas politika un klimata aizsardzība". Tajā vairāki starptautiski eksperti no Baltijas jūras reģiona valstīm trīs paneļdiskusijās iepazīstina ar savu viedokli par pašlaik noritošajām debatēm ilgtspējīgu un ekonomiski pieejamu enerģijas resursu un klimata pārmaiņu jomā.