Starptautiskie aizdevēji vēlas pārliecību, ka ieguldījumi 'airBaltic' neietekmēs 2012.gada budžeta deficītu
Foto: AFI

Starptautiskie aizdevēji grib būt pārliecināti, ka ieguldījumi Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" neatstās ietekmi uz nākamā gada valsts budžeta deficītu.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvis un tehniskās misijas vadītājs Marks Grifits žurnālistiem otrdien pēc tikšanās ar valdības pārstāvjiem un sociālajiem partneriem atzina, ka tikšanās laikā diskutēts par valsts naudas ieguldīšanu "airBaltic". Diemžēl ar aizdevējiem par šo jautājumu pirms ierašanās Latvijā un vienošanās parakstīšanas konsultācijas nav notikušas.

Grifits norādīja, ka aizdevēju rīcībā nav pilnīgas informācijas par valsts ieguldījumu "airBaltic", tādēļ viņiem ir vairākas nopietnas bažas, ņemot vērā, ka kompānijā tiks ieguldīta nodokļu maksātāju nauda. "Mums jābūt drošiem, ka valsts nauda netiek izniekota," viņš uzsvēra.

Valdības pozīcija ir, ka valsts ieguldījumi uz nākamā gada valsts budžetu neatstās ietekmi, taču aizdevēji vēlas būt par to pārliecināti. Paredzēts, ka par "airBaltic" tiks runāts aizdevēju pēdējās pārskata misijas laikā, kas sāksies 26.oktobrī.

SVF pārstāvis sacīja, ka aizdevējiem ar Latvijas amatpersonām un sociālajiem partneriem bijusi produktīva diskusija. Viņš pauda cerību, ka pēc pāris nedēļām tiks pabeigta pēdējā aizdevēju pārskata misija.

Grifits pastāstīja, ka tikšanās laikā runāts par Latvijas makroekonomisko attīstību, kā arī riskiem, kas saistīti ar pašreizējo situāciju pasaulē. Runāts arī par budžeta deficītu šim gadam, un, lai arī tehniskā līmenī ciparos ir dažas atšķirības, labā ziņā ir tā, ka deficīts šogad būs zemāks, nekā to paredz aizdevuma programmas mērķi. "Tas ir labs rezultāts," piebilda Grifits.

Pēc viņa teiktā, viens no jautājumiem, kas pārrunāts, bija arī 2012.gada budžets. Precīzs konsolidācijas apmērs gan pagaidām nav zināms. Grifits klāstīja, ka Latvijai ir svarīgi nākamgad sasniegt 2,5% deficīta līmeni un Māstrihtas kritērijus, tomēr tas būtu jāpaveic, īstenojot ilgtspējīgus pasākumus.

Grifits arī norādīja, ka ir svarīgi pieņemt fiskālās disciplīnas likumu.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis savukārt žurnālistiem pastāstīja, ka šī bija pēdējā starptautisko aizdevēju pirmspārskata misija. Galvenie jautājumi tās laikā bija saistīti ar gatavošanos 2012.gada budžetam, makroekonomiskas scenārija precizēšanu un ieņēmumu prognozēm. "Ir identificētas daudzas lietas, pie kurām tuvāko divu nedēļu laikā turpināsies darbs, lai līdz pārskata misijai šie jautājumi tiktu saskaņoti," viņš sacīja.

Premjers arī teica, ka aizdevējiem sniegta papildu informācija par "airBaltic".

Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis aģentūru BNS informēja, ka otrdien Latvijā beidzās starptautisko aizdevēju tehniskā misija. Tās mērķis bija sagatavoties pēdējai pārskata misijai, kas notiks šogad no 26.oktobra līdz 7. novembrim.

Tehniskās misijas ietvaros notika vairākas aizdevēju tikšanās ar valdības pārstāvjiem, kā arī nozaru ministriju ekspertiem. Starptautisko aizdevēju tehniskās misijas pārstāvji pozitīvi novērtēja fiskālās konsolidācijas dēļ sasniegtos ekonomikas rādītājus pēc šā gada budžeta grozījumiem, kā arī pauda pozitīvas Latvijas ekonomikas attīstības nākotnes prognozes, informēja Jarockis.

Veicot sagatavošanās darbus, tehniskās misijas pārstāvji ar valdības un nozaru ministriju pārstāvjiem pārrunāja vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības prognozes un tendences 2012. gadam, nākamā gada valsts budžeta izveidi, kā arī citus nozīmīgus jautājumus, piemēram, fiskālās disciplīnas likumprojekta turpmāko virzību.

Jarockis norādīja, ka konkrētus lēmumus šīs vizītes laikā nebija paredzēts pieņemt. Par Latvijai nozīmīgiem jautājumiem tiks lemts pārskata misijas laikā oktobra beigās un novembra sākumā. Svarīgākais uzdevums starptautisko aizdevēju pārskata misijas laikā būs vienoties par 2012. gada valsts budžetu un tā ietvaros veicamās fiskālās konsolidācijas apmēriem, tostarp pārliecinot EK un SVF pārstāvjus par Latvijas ekonomikas izaugsmes ilgtspēju, ēnu ekonomikas apkarošanas efektivitāti un nepieciešamību budžeta veidošanā ņemt vērā tās pozitīvo efektu. Kā parasti, misijas noslēgumā tiks sagatavota un parakstīta Nodomu vēstule Starptautiskajam Valūtas fondam un Saprašanās memorands ar Eiropas Komisiju. FM pārstāvis piebilda, ka pārskata misijas laikā par pieņemtajiem lēmumiem tiks informēta arī sabiedrība.

FM atgādināja, ka saskaņā ar vienošanos ar starptautiskajiem partneriem šogad 22. decembrī plānots slēgt starptautisko aizdevumu programmu Latvijai. Starptautiskā aizņēmuma programmas apmērs Latvijai tika plānots 7,5 miljardu eiro apmērā. Ņemot vērā, ka valsts ekonomiskā un finanšu situācija ir uzlabojusies, Latvijai nav nepieciešams pilnā apmērā saņemt aizdevuma pieejamo finansējumu. Līdz šim ir izmantoti 4,4 miljardi eiro.

Starptautiskā aizdevuma programmu paredzēts noslēgt šogad 22.decembrī. Latvija saņemto finansējumu plāno atmaksāt, starptautiskajā finanšu tirgū pārfinansējot valsts parādu. Latvija šogad jūnijā veiksmīgi atgriezās starptautiskajos finanšu tirgos, emitējot desmit gadu obligācijas 500 miljonu ASV dolāru vērtībā. Ar šo emisiju apliecināta Latvijas spēja patstāvīgi finansēt budžeta vajadzības un ir ielikts drošs pamats aizņēmumu sekmīgai pārfinansēšanai turpmākajos gados publiskajos finanšu un kapitāla tirgos. Arī turpmāk plānots organizēt ikgadējas publiskas valsts parāda vērtspapīru emisijas, prioritāri nodrošinot investoru bāzes diversificēšanu.

Source

BNS

Tags

airBaltic
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form