Kā jau jebkur pasaulē, arī Latvijā ir cilvēki, kurus instinktīvi kaitina jebkādi statistiski vispārinājumi, pie kuriem pieskaitāms arī vidējais cenu līmenis. Nešaubieties ne mirkli, šodien internets būs pilns ar piemēriem par precēm un pakalpojumiem, kas kļuvuši daudz dārgāki.
Nav nepieciešams tik ļoti pūlēties, to pašu var redzēt arī datos. Pakalpojumu cenu gada inflācija jau ir diezgan liela: 2.5% un tā divu pēdējo mēnešu laikā ir strauji paātrinājusies. Vēl tikai pirms pusgada - pērnā gada augustā pakalpojumu cenu inflācija bija precīzi nulle. Vidējā pakalpojumu dārdzība aug par spīti tam, ka ir patēriņa grozā daudz vietas aizņemoši pakalpojumi, piemēram, transports un sakari, ir kļuvuši lētāki, tātad ir pakalpojumi, kas sadārdzinās daudz straujāk. Ikdienas pieredze liecina, ka galvenokārt no vietējām algu izmaksām atkarīgie pakalpojumi - restorāni, frizētavas, tiešām kļūst dārgāki.
Pie augoša vispārējā ienākumu līmeņa tas ir neizbēgami, jo šo pakalpojumu sniegšanu nav iespējams mehanizēt.
Preču cenas joprojām ir deflācijas zonā, jo tās vairāk nekā pakalpojumus ietekmē imports. Gan nafta (Brent indekss), gan graudi šobrīd pasaulē maksā lētāk nekā pirms gada, šie divi produktu ietekmē ļoti plašu produktu izmaksu klāstu.
Arī citas starptautiski tirgojamās pārtikas izejvielas, izņemot piena produktus, šobrīd ir lētas. Pateicoties tam, vidējās pārtikas cenas gada laikā gandrīz nav mainījušās (pieaugums par 0.8%), par spīti tam, ka augošās vietējās algas ir svarīga komponente gan pārstrādes, gan tirdzniecības izmaksās.
Tas saskan arī ar ikdienas pieredzi, kas pati par sevi nesniedz drošu atbildi uz jautājumu vai vidējās pārtikas cenas ir augušas vai samazinājušās. Ja kāds cilvēks apgalvo, ka viņš produktu tūkstošu sezonālo cenu svārstību un akciju jūklī var intuitīvi aprēķināt pārtikas inflāciju precīzāk nekā statistiķi ar viņu detalizētajiem pierakstiem un datu bāzēm, viņš ir matemātikas ģēnijs, kādu pasaule vēl nav pieredzējusi.
Pietiekami liels cenu kāpums, lai to nepārprotami justu pāri veikalu plauktiem slīdošā acu skatiena intuīcija, ir piena produktiem (par 6.8%), saistībā ar minētajām norisēm pasaules tirgos un attiecīgo svaigpiena cenas kāpumu Latvijā. Dārzeņu un kartupeļu cenas (+9.2% gada laikā) vienmēr ir ļoti svārstīgas, atkarībā no augšanas apstākļiem iepriekšējā sezonā, pieprasījumam citu valstu tirgos u.c. faktoriem. Taču citi pārtikas produkti kļuvuši lētāki (olas pat par 15.1%), kompensējot iepriekšminēto ietekmi. Par 2.5% lētāka kļuvusi maize.
Inflācija februārī bija mazāka par gaidīto, bet tas ir ļoti mērens pārsteigums un tāpēc gada inflācijas prognoze vēl paliek iepriekšējā, taču saistībā ar sagaidāmo elektrības cenas „iesaldēšanu" šādu iespēju var pieļaut, šobrīd sagaidāms, ka cenu līmenis decembrīt būs par 2.5% augstāks nekā pirms gada. Turpmākajos mēnešos notiks mērens, galvenokārt sezonālu faktoru virzīts cenu pieaugums no mēneša uz mēnesi.
Tā kā pagājušā gada laikā vērojamo gandrīz perfekto cenu stabilitāti nodrošinājušie faktori šogad vairs nebūs tik spēcīgi, bet algu spiediens pieaugs, tad pamazām kāps arī gada inflācijas līmenis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
